29. novembris, 2021, Pirmdiena

Ignats, Virgīnija

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Atceramies ,pieminam, lepojamies!

10.11.2021 12:47

Atceramies ,pieminam, lepojamies!

Mūsu kuplajā ģimenē atmiņas par manu vectēvu, Lāčplēša Ordeņa kavalieri, Jāni Kārtu tiek turētas lielā godā. Dzīvē mums nesanāca satikties, taču šodien jau piecas paaudzes par savu mīļāko vietu uz šīs zemes sauc viņa iekopto zemes stūrīti un mājvietu netālu no jūras.

Atmiņu stāstus par mūsu senču piedzīvoto pieminam visos svētkos, tā tos nododot no paaudzes paaudzei. Ir stāsti par karogu, par zemes kopšanu, par muižu, par cilvēkiem, par karu un karavīriem…

Jānis Kārts( 1890.-1946.) savas karavīra gaitas sācis 22 gadu vecumā, kad ticis iesaukts krievu armijā , kur dienējis Baltijas jūras kara flotē uz kreisera "Admiral Makarov". Pēc karošanas Tālajos Austrumos 1919. gadā atgriezies Latvijā un brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, lai cīnītos pret bermontiešiem . Mūsu saimei jau par tradīciju kļuvušas ikvasaras ģimenes ekskursijas, kurās ietveram karavīru piemiņas vietas. Nākamajos braucienos gribam apmeklēt Indricas ciemu Latgalē un Tīriņmuižu Pierīgā, kur 1919. gada 9. oktobrī, atsitot ienaidnieka uzbrukumus, vectēvs ticis ievainots.

Šodien lepojamies ar Jānim Kārtam  piešķirto Lācplēša Kara ordeni. Ik gadus Lāčplēša dienas vakarā braucam uz Stienūžu kapiem, lai viņa piemiņai noliktu rudenīgu puķu pušķi , iedegtu lāpas un sveces. To uzticam viņa mazmazmazdēliem .

 Pirms dažiem gadiem Lācplēša dienā apmeklējām Brāļu kapus, kur Lācplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas telpā (1. depozitārijā pie ieejas) ar lielu prieku un lepnumu sirdīs atradām Jāņa Kārta vārdu.

Jūtamies lepni, kad Daugavmalā pie Rīgas pils sienas deg arī mūsu dzimtas karotāju piemiņai iedegtās sveces, jūtamies lepni, kad svētku parādes rindās Latvija karavīra formā mums garām aizsoļo Jāņa Kārta mazmazdēls.

Šogad 11. novembrī goda vietā celsim arī mūsu dzimtai ļoti svarīgu dokumentu- Ordeņa diplomu. Pašu ordeni vecāmāte uzticēja glabāt manam Siguldas brālēnam, bet diploms palikšot mūsu mājās. Tāds bija viņas lēmums. Tikai- kur bija šis diploms? Par to, ka tam kaut kur jābūt, runāja gan mans tēvs, gan vecā māte Olga. Meklējām, bet veltīgi….

Šovasar pēc 60 gadiem teicām paldies savai dzimtas mājai un sākām atjaunot jumtu. Liels pārsteigums un prieks tika piedzīvots 11. jūnijā, kad būvnieki aiz jumta spāres pie pašas kores atrada koka rāmī aiz stikla ierāmētu iespaidīga izmēra Lāčplēša Kara ordeņa III. šķiras Diplomu, kas piešķirts 8.Daugavpils kājnieku pulka kaprālim Jānim Kārtam par to, ka “kaujā ar vāciešiem1919. gada 19. oktobrī Tīriņmuižas rajonā pie ienaidnieka uzbrukuma atsišanas viņš izrādīja sevišķu drošsirdību, pie kam to ievainoja. 1920. gadā 11.janvāra kaujā pie Indricas ciema Latgalē viņš ar savu nodaļu apgāja ienaidnieku no spārna, pārgāja straujā uzbrukumā un piespieda ienaidnieku panikā bēgt, glābdams mūsu rotu no draudošā aplenkšanas stāvokļa.

Esam lepni par mūsu senčiem, viņu stipro garu, neatlaidību, drošsirdību, patriotismu, savas zemes mīlestību!

Līga Borozdina, LKO kavaliera Jāņa Kārta mazmeita

1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930