Baznīcas zvans atkal aicina uz lūgšanu

04.11.2021 07:26

Mēs jau esam to darījuši un, ja vajadzēs, darīsim atkal un atkal. Mēs lūgsim. Es saprotu tā - ja tev labi klājas – tad esi pateicīgs. Ja tev slikti klājas – lūdz Dievu. Un, ja ir ārkārtas stāvoklis, kā valdība to saka, tad es saprotu tā – ka ir svarīgi, jo īpaši Dievu lūgt. Jo Dieva Vārds saka: “Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.” (Mt 7:7) “Piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!” (Ps 50:15) Un vēl ir teikts: “Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu.” (Jēk 4:2)

Valdība ir izmēģinājusies gan šā, gan tā. Pat aicina cilvēkus uz Baznīcu neiet. Bet tā neaicina cilvēkus ticēt un lūgt. Varbūt tādēļ, ka tā pati netic un nelūdz. Tādēļ vēl jo jocīgāk izskatās tas, kad mūsu prezidents un valdības pārstāvji skaisti runā un piedalās, piemēram, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā. Bet, kur ir mūsu prezidents un valdība tagad, kad Dievs ir jālūdz un tauta uz to jāaicina? Kur ir mūsu valdība un prezidents tad, kad ir jālūdz Baznīcai izsludināt vispārējas lūgšanas? Tā teikt – svētkos izrādīties prot, bet tad kad dzīvē tas jādara, tad neprot. Un ne tikai. Vēl aicina cilvēkus uz Baznīcu neiet. Un mēs esam tur, kur mēs esam.

Bet Baznīca lūdz. Jo lūgt ir Baznīcas būtība. Katru svētdienu dievkalpojumā mēs lūdzam par valsti, tautu un valdību, un jo īpaši par mūsu pilsētu un novadu. Kopš ir izveidots jaunais Limbažu novads es draudzei vairākkārt esmu uzsvēris, ka tagad mūsu lūgšanas ir jāpaplašina. Jo tagad mēs lūdzam par pilsētām Aloju, Staiceli, Ainažiem, Limbažiem, Salacgrīvu, par pagastiem un apdzīvotām vietām visā mūsu jaunizveidotajā Limbažu novadā. Par tā cilvēkiem, uzņēmumiem, iestrādēm, organizācijām un saimniecībām. Par novada vadību. Lai Dievs svētī. Lai Dieva palīdz. Lai Dievs pasargā.

Bet es domāju, ka šis ir laiks, kad nepietiek tikai ar to, ka Baznīca lūdz. Ir vajadzīgs katrs lūdzējs. Arī tas kurš varbūt Baznīcā neiet vai reti iet. Jo situācijā, kurā mēs esam Covid-19 jautājumā, vairs nav svarīgi mūsu uzskatu vai viedokļu atšķirības. Svarīgi ir tas, lai mēs visi vienotos lūgšanā. Tādēļ es jūs visus aicinu lūgt. Lūdziet Dievu tur, kur jūs esat. Piesauciet Viņu savās mājās, darbā, savā ikdienā. Jo no mūsu lūgšanām ir daudz kas atkarīgs. Tā spēj mainīt lietu gaitu. Tā spēj dziedināt un glābt. Tā spēj pasargāt tevi un citus.

Protams, ja ikdienā nav lūgts, tad tas var likties neierasti. Bet to var darīt ļoti dažādi. Lūgt var ar saviem vārdiem, vai ar Mūsu Tēvs lūgšanas vārdiem. To var darīt, uz brīdi apstājoties un Dieva priekšā norimstoties. Agrāk, senos laikos, vīri dzirdot Baznīcas zvana skaņas, uz brīdi apstājās un noņēma cepures, tā Dievam godu dodot. Arī tā ir lūgšana. Tādēļ šajā gadījumā nav tik svarīgi, kā tu lūdz. Svarīgi ir, lai mēs to darītu un tajā visi vienotos. Jo ir teikts: “Un, kad Dievs redzēja viņu darbus, redzēja, ka viņi atgriezušies no sava ļaunā ceļa, tad Viņam kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja.” (Jon 3:10)

Salacgrīvieši jau būs pamanījuši, ka tagad Lielsalacas luterāņu baznīcas zvans zvana katru dienu. Tas ir aicinājums uz lūgšanu. Jo zvans mūs visus aicina un vieno. Tas atgādina un brīdina. Tā ir kā balss, kas aicina un mudina Dievu lūgt. Tādēļ katru dienu līdz Mūžības svētdienai (21.novembrim) plkst. 15.00 skanēs Lielsalacas luterāņu baznīcas zvans, aicinot mūs uz lūgšanu. (Svētdienās kā ierasts 10.00.) Paldies, draudzes zvaniķim Aivaram Mennikam, kurš labprāt piekrita mūs visus šai lūgšanā vienot. Protams, lai arī zvans skan tālu, to nevar dzirdēt visur. Bet, lai arī kur tu nebūtu, zini – baznīcas zvans zvana. Tas aicina mūs lūgt.

Nesen kārtējo reizi noskatījos filmu “Pēdējais samurajs.” Un tur ir vārdi, par kuriem es domāju. Samurajs jautā draugam: “Tu tici, ka cilvēks var mainīt savu likteni?” Uz ko draugs atbild: “Cilvēks dara, ko var, līdz izšķiras viņa liktenis.” Un tas ko mēs spējam un varam – tas ir ticēt un lūgt – līdz mūsu liktenis izšķirsies.

Mūsu Tēvs Debesīs.

Svētīts lai top Tavs vārds.

Lai nāk Tava valstība.

Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.

Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.

Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.

Un neieved mūs kārdināšanā.

Bet atpestī mūs no ļauna.

Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos.

Āmen.

Sirsnībā un mīlestībā,

mācītājs Andris Vilemsons.