Lielsalacas luterāņu baznīcas teritorijas labiekārtošanas darbi
31.05.2021 13:43
Mūsu Lielsalacas luterāņu baznīcā sekmīgi ir realizēti jau vairāki baznīcas atjaunošanas un sakārtošanas projekti, kuri ir veikti ar ES finansējumu un Salacgrīvas novada domes līdzfinansējumu. Un tagad noslēgumam tuvojas “Baznīcas teritorijas labiekārtošanas” projekts.
Projekta ietvaros ir izbūvēts akmens mūra žogs, bruģēti celiņi, ēkas apmale un velosipēdu stāvlaukums; izveidots labirints apkārt karā kritušo un represēto piemiņas akmenim; atjaunots zālājs; veikta lieveņa izbūve pie galvenās ieejas ar piemērotu uzbraukumu personām ar invaliditāti; uzstādīti soliņi un velostatīvs.
Darba kopējās izmaksas sastāda 50 288,88 EUR, no kuriem biedrība “Jūrkante” un Lauku atbalsta dienesta finansējums ir 45 000,00 EUR un Salacgrīvas novada domes līdzfinansējums 5 000,00 EUR.
Šos Baznīcas teritorijas labiekārtošanas darbus organizēja un veica SIA “Nobe”. Savukārt būvprojektēšanas darbus veica SIA “A2C” arhitekts Dzintars Bernhards.
Par šiem darbiem jau bija domāts iepriekš. Īpaši par akmens krāvuma žoga sakārtošanu, jo no tā ripoja akmeņi, tā apdraudot garāmgājējus. Sliktā stāvoklī bija arī baznīcas galvenās ieejas lievenis, kas laika gaitā bija sācis drupt un no tā atdalījās flīzes. Tādēļ arī tika izstrādāts mūsu baznīcas teritorijas labiekārtošanas projekts.
Gatavojoties šiem darbiem, notika konsultēšanās ar arhitektiem, māksliniekiem un celtniecības speciālistiem. Vislielākās diskusijas bija par akmens krāvuma žogu, jo tika izskatīti vairāki risinājumi – kraut, mūrēt vai likt metāla sietā. Un kā vizuāli labākais un drošākais risinājums tika atzīts – likt jau no esošajiem vēsturiskajiem akmeņiem, tos kopā sasaistot ar javu.
Darba mērķis bija ne vienkārši Baznīcas teritoriju labiekārtot, bet arī padarīt to saistošāku un interesantāku. Tādēļ veidojot akmens mūra žogu, tika domāts arī par to, kā akmeņus īpaši izcelt un parādīt. Piemēram, uz akmens mūra stūra ir novietots neparasts akmens. Vieni tajā saredz sirdi, citi sēni vai galvu ar cepuri. Bet tie, kuri ir redzējuši multfilmu “Ledus laikmets”, uzreiz saka – zīle.
Arī karā kritušo un represēto piemiņas vieta ir padarīta saistošāka. Tas ir arhitekta Dzintara Bernharda ierosinājums. Piemiņas vieta tagad ir bruģēts aplis, kuras centrā ir piemiņas akmens. Un uz šo centru ved pārdomu un atceres labirints. Manuprāt, šis ir labs risinājums, kas šo piemiņas vietu padara saistošāku arī mūsdienu cilvēkiem, kurus kari un represijas nav skārušas. Skatoties, kā bērni iet šo meditācijas apli, es to redzu kā miera un nākotnes zīmi. Un, ejot šo apli, ir labi pieminēt karā kritušos un represētos, un aizdomāties par dzīves un dzīvības vērtību.
Kā īpaša vieta būs aplūkojama arī eja zem sakristejas. Tā tagad ir atsegta un vēlāk tiks darīta pieejama apskatei.
Salacgrīvā un tās apkārtnē es kalpoju jau vienpadsmit gadus. Un visus šos gadus es nekad nebiju dzirdējis tik daudz labus vārdus par baznīcu kā pēdējā gadā. Ir labi, ka mūsu paveiktie darbi rada cilvēkos patīkamas sajūtas. Bet man ir prieks arī par mūsu pilsētu. Jo tā laikam ejot, kļūst arvien skaistāka, sakārtotāka un interesantāka. Sevišķi pēdējos gados. Un tas viss kopā padara mūsu pilsētu skaistāku.
Sirsnībā un pateicībā,
LELB mācītājs Andris Vilemsons.
