Pilsētas sardzē 95 gadus!
02.03.2021 12:52
Gatavojot šo rakstu, uzzinu, ka pirmais šī gada kūlas dedzināšanas ugunsgrēks reģistrēts Ainažos, arī nākamajā dienā kūlas ugunsgrēka izsaukums uz Salacgrīvas novadu. Cik ilgi neatbildīgi izturēsimies pret dabu, cilvēku ipašumu, pret sevi...
Bet doma bija pastāstīt par vairākām zīmīgām atceres dienām, kas šogad ainažniekiem svinamas- Ainažu pilsēta un Ainažu brīvprātīgie ugunsdzēsēji atzīmēs 95 gadu pastāvēšanu, Ainažu ugunsdzēsības muzejs sagaidījis 30 dzimšanas dienu!
Esam izveidojuši izstādi, par godu saviem brašajiem ugunsdzēsējiem, diemžēl, pagaidām sakarā ar valstī pastāvošajiem aizliegumiem, muzeji apmeklētājiem ir slēgti. Cerībā, ka pašdisciplīna, vakcinācija un siltie saules stari drīzā laikā samazinās vīrusa izplatību, un mēs atkal varēsim tikties klātienē.
1926.gada 15.decembrī ,,DAMBES” mājās uz Ainažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju dibināšanas sēdi sanāca ainažnieki- Ernests Pētersons, Jānis Džonis Bērziņš, Harijs Veide, Džonis Miķelsons, Remberts Rungainis.
Sēdi atklāja pilsētas galva Remberts Rungainis, par BUB komandieri ievēlēja Jāni Džoni Bērziņu, par priekšnieku- Ernestu Pētersonu.
1927.g.janvārī komandas priekšnieks uzrunāja Ainažu iedzīvotājus un lūdza iestāties biedrībā. Lai kļūtu par kandidātu, vajadzēja divus galviniekus, ārstu atzinumu, komandas atsauksmi. Vēlāk, ar valdes lēmumu kandidāts tika atzīts par pilntiesīgu biedru. Biedrības biedri bija enerģiski un aktīvi, par to liecina 1927.g.10.07.ārkārtas sapulces protokolā rakstītais: ,,Sapulce vienbalsīgi nolemj un uzdod valdei iesniegt zemes rīcības komitejai pieprasījuma rozā listi uz ,,MĀLER” māju biedrībai. Šis lūgums tika noraidīts, taču pēc vairākkārt iesniegta lūguma, tas pēc laika tiek izpildīts. 1928.g. 18. 02. sēdes protokolā rakstīts: ,,Ainažu pilsētas domnieki- Rungainis, Bērziņš un Miķelsons ziņo, ka pilsētas domes sēde no 6.februāra,šā gada, vienbalsīgi piešķīra mūžīgā bezmaksas lietošanā Ainažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai ,,MĀLER”māju sākot no šā gada 23.aprīli. (Kopš 1991.gada maija, ēkā atrodas Ainažu ugunsdzēsības muzejs).
Turpmākajos gados, lai iegūtu līdzekļus motoršļirces un automašīnas iegādei, ugunsdzēsēji rīkoja vērienīgas masku balles, iestudēja lugas, rīkoja bazārus un ar ziedojuma urnām devās pie Ainažu iedzīvotājiem.
Otrais Pasaules karš nesaudzīgi skāra Ainažus,1944.gadā vācu karaspēks atkāpjoties no Latvijas teritorijas uzspridzināja lokomotīvju depo un ūdens torni, nodedzināja kokzāģētavu, izpostīja ostu. Kad ugunsdzēsēji atgriezās pilsētā, viņi atrada depo uzlauztu un izdemolētu.
1945. g.15.aprīlī uz pirmo pēc kara sēdi sanāca ugunsdzēsēji - Jānis Džonis Bērziņš, Hugo Kalniņš, Aleksandrs Vilde, Ervins Harmsons, Aņisifons Levis un Jānis Perts. Atkal sākās grūts un neatlaidīgs darbs ugunsdzēsēju biedrības darba spēju uzlabošanai un tehnikas iegādei.
Ainažu ugunsdzēsības muzeja vārdā, krājuma glabātāja Inese Virse.
