Liepupes skolotāja gūst pieredzi un jaunas atziņas kursos Horvātijā
02.11.2020 12:35
Liepupes pamatskolas direktores vietniece un angļu valodas skolotāja Ira Janiša šovasar no 2. līdz 8. augustam piedalījās Eiropas Savienības izglītības programmas Erasmus+ mobilitātē – pedagogu profesionālās pilnveides kursos Horvātijas pilsētā Splitā. – Savu pieteikumu iesniedzu jau pagājušā mācību gada sākumā, bija iecere doties uz kursiem Itālijas pilsētā Boloņā, lai uzlabotu gan savas angļu valodas prasmes, gan papildinātu valodu apmācības metožu klāstu, arī atrastu jaunus sadarbības partnerus mūsu skolai. Taču konkurence bija liela, un mans pieteikums palika rezervē, - aizsākumu atceras skolotāja.
Tomēr pērn rudenī viņa saņēma ziņu, ka finansējums piešķirts, tikai nu jāmeklē cits kursu piedāvājums. Izraudzījusies Splitas starptautisko valodu skolu, kas augstu kotējas ar savu svešvalodu apguves metodiku. Tur mācās gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie. Tiek piedāvāts apgūt ne tikai angļu, franču, krievu, spāņu valodu, bet arī ķīniešu, japāņu, pat latīņu. Turklāt mācību maksa ir salīdzinoši zema.
Jau janvārī liepupiete iegādājās lidmašīnas biļetes un rezervēja viesnīcu, lai vasarā dotos uz Horvātiju. – Speciāli izraudzījos brīvlaiku, lai kursi nekādi netraucētu mācību darbu, - uzsvēra skolotāja. Taču plānus iztraucēja Covid-19. Likās, nekas nenotiks, tomēr jūnijā pienāca vēsts, ka pasākums netiek atcelts, un jautājums – vai Liepupes skolotāja ieradīsies? – Teicu jā, kaut, protams, bija bažas par drošību šajā laikā. Turklāt no jūnija līdz augustam trīs reizes tika atcelti lidojumi, ar kuriem plānoju doties uz Horvātiju, - stāsta skolotāja. Gala mērķī viņa nokļuva ar starpposmu Austrijas galvaspilsētā Vīnē. Līdzi pašai bija sejas maskas un dezinfekcijas līdzekļi. – Gan lidostās, gan citur iekštelpās cilvēki valkāja maskas un nevienam nebija nekādu pretenziju. Brīnos, kāpēc Latvijā tagad par to tiek lauzti šķēpi. Ja tādā veidā ir iespējams vairāk pasargāt sevi un citus, tad tas noteikti ir jādara.
Kursos starptautiskajā valodu centrā vienā grupā ar Liepupes skolotāju bija vēl trīs kolēģes no Portugāles pilsētas Porto, arī pedagogs no Vācijas, savukārt trīs augstskolu pasniedzēji no Rumānijas nodarbībās un diskusijās iesaistījās attālināti, pieslēdzoties internetā, izmantojot zoom platformu. Nodarbību programma bija piesātināta, tomēr bija padomāts, lai kursantiem būtu laiks arī savstarpējām sarunām, tāpat viņi iepazītu Splitu un tās apkaimi.
Galvenās tēmas, par kurām notika diskusijas (protams, angļu valodā), bija – kādam jābūt 21. gadsimta skolotājam, kāds ir ideāls pedagogs skolēnu skatījumā, kādas ir būtiskākās 21. gadsimta prasmes, kā klasē veidot pozitīvu vidi, kas ir individualizēts mācību process, kā mazināt stresu un izvairīties no izdegšanas, izmantojot, piemēram, šobrīd populāro metodi mindfulness, kas ļauj atslābināties un relaksēties, mazināt negatīvo domu īpatsvaru.
Mūsdienu pasaule ar modernajām tehnoloģijām, sadzīves ieradumu maiņu, daudzajām iespējām prasa un veicina arī to, ka līdzi jāmainās pedagogam. Turklāt šobrīd visapkārt ir bezgala daudz informācijas. Liekas, ka internetā iespējams atrast visu, tad nu skolotājam pašam jāprot to kritiski vērtēt un tas jāmāca saviem audzēkņiem, lai viņi spētu atšķirt patieso no melīgā, svarīgo no niekiem. Tāpat īpaši svarīgi šobrīd skolotājam ir mācīt skolēniem, ko viņi dzīvē varēs izdarīt ar savām zināšanām, kur tās pielietot. – Ideālam skolotājam vajadzētu būt kā savu audzēkņu gidam, nevis zirgam, ka velk visu smago vezumu, - salīdzina I. Janiša. Formulējot, kādam jābūt šolaiku pedagogam, kā galveno kursanti uzsvēruši, lai viņš būtu sabiedrisks, cienījams, domājošs, gatavs visu mūžu mācīties, sadarbotos ar kolēģiem, vienmēr atrastos skolēnu centrā, būtu elastīgs, pielāgojoties pārmaiņām, tāds, kurš prot savus audzēkņus pamudināt un motivēt. Būtiskākās šīlaika prasmes ir kritiskā domāšana, radošums, kas nepieciešams, arī risinot problēmas, komunikācija. Sarunās ar kolēģiem no citām valstīm, apjausts, ka pašreizējie izaicinājumi skolotājiem Eiropā ir ļoti līdzīgi, arī problēmas neatšķiras. Daudzās zemēs izglītības joma piedzīvo reformas, meklējot veidu, kā strādāt ar bērniem laikā, kad informācijas apjoms ir bezgala liels un mācību priekšmetu skaits aug. Tāpēc skaidrs, ka iepriekšējā pieeja jāmaina. Runājot par pozitīvas vides radīšanu klasē, diskutējuši par ieteikumu, ka skolotājam, ejot pie skolēniem, savas problēmas jānoliek malā, jābūt smaidīgam, mierīgam, gatavam ar atdevi strādāt. Un vienmēr jāatceras Einšteina teiktais, ka katrs ir ģēnijs savā jomā un visi nevar visu izdarīt vienlīdz perfekti. Nedrīkst par zemu novērtēt, cik motivējoša bērnam ir uzslava. – Ikviens pedagogs savā praksē ir pieredzējis, cik ļoti skolēns atplaukst, atraisās, ja pedagogs novērtē viņa cenšanos, - uzsver Liepupes skolotāja. Savukārt vecākiem derētu ielāgot, ka nevajag bērna vietā rakstīt, gatavot projektu, adīt… Ne jau atzīme ir svarīga, bet viņa paša veikums un attīstība. Un vislabāk bērns kaut ko apgūst un izprot darot, pats meklējot veiksmīgāko risinājumu. Vēl ieteikums vecākiem – jau no mazotnes lasīt bērniem priekšā grāmatas un skubināt iespējami daudz lasīt viņus pašus, jo tas attīsta iztēli un radošumu.
Kursos izmēģinātas arī dažādas metodes, kā valodas apguvi padarīt saistošāku. Daži paņēmieni gan prasītu lielus ieguldījumus. Piemēram, Splitas valodu skolā kādā no kabinetiem ir aktīvā grīda – var teikt, ka grīda ir skārienjūtīga tāfele, uz kuras var izspēlēt dažādas viktorīnas, spēles – tātad vienlaikus kustēties, sadarboties komandā un mācīties. Tāpat izmēģināti dažādi interneta resursi – gan pie mums zināmā kahoot, gan daudzas citas. Iegūts pamatīgs saraksts ar galda spēlēm, ko izmantot nodarbībās klasē, arī dabā. Liepupes skolotājai kopā ar vācu kolēģi strādājuši arī divatā, papildinot savas angļu valodas prasmes – izrunu, lasīšanu, rakstīšanu, gramatiku… - Noteikti esmu gatava arī citiem pedagogiem stāstīt par kursos gūtajām atziņām, dalīties ar materiāliem, - sola I. Janiša. Savas skolas pedagogiem viņa par Horvātijā aizvadīto nedēļu jau parādīja prezentāciju Erasmus dienās, kas Liepupē notika 15. un 16. oktobrī.
Erasmus+ mobilitāte paredz ne tikai mācības, kontaktu veidošanu ar citvalstu kolēģiem, bet arī iespēju nedaudz iepazīt zemi, kur notiek kursi. – Apskatījām Splitas vēsturisko centruar Diokletiāna pili, pasakaino Krkas dabas parku, Trogiru un Bračes salu, akmeņaino Adrijas jūru, - redzēto nosauc I. Janiša. Pārsteidzis, ka Horvātijā senās pilis ir apdzīvotas, tur mīt cilvēki, iekārtotas kafejnīcas un veikaliņi. – Esmu ļoti, ļoti priecīga ar šo braucienu – tas bija gan izglītojošs, gan arī relaksējošs, - atzina Liepupes skolotāja. Turklāt ar Portugāles kolēģēm, arī vācu skolotāju spriests par turpmāku sadarbību, varbūt gatavojot pieteikumu skolu kopīgam projektam. Tiesa, vispirms jāsagaida, lai pasaule atgriežas normālās sliedēs. Jāpiebilst, ka pēc atgriešanās no Horvātijas I. Janiša ievēroja 14 dienu pašizolāciju – psiholoģiski tas nebija viegls laiks, taču noteikumi jāievēro. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka skolotājiem Erasmus + piedāvātās iespējas noteikti ir vērts izmantot. Pašai viņai šī bija otrā mobilitāte, apmeklējot pedagoģiskās pilnveides kursus. Pirmā bija 2006. gadā, kad Liepupes skolotāja devās uz Velsas pilsētu Kārdifu un laiks angliski runājošā vide bija ļoti vērtīgs.
Laila PAEGLE
Foto no Iras Janišas albuma
Liepupes pamatskolas pedagoģe Ira Janiša (otrā no kreisās) šovasar pedagogu profesionālās pilnveides kursos Horvātijā
