Muzeja dārgumi - nedaudz par alkoholu

05.02.2020 14:15

Aktuāla tēma, ko ar diezgan lielu regularitāti var lasīt laikrakstos, ko dzird pa radio, ko apspriež sociālajos tīklos. Sakarā ar akcīzes nodokļa izmaiņām īpašnieki domā slēgt Alko veikalu Ainažos, kur strādā diezgan daudzi mūsu cilvēki, kas, iespējams, var zaudēt arī darbu. Lai arī visi zina, ka alkohola lietošana ir kaitīga, tad tomēr tradīcijas to lietot ir ļoti stipras gan lielos un mazos svētkos, gan satiekoties ar draugiem, piknikos, gan vienkārši tāpat.

Rogaiņkalniņā. 1930.gadi

Degustācija.1930.gadi

Kāzas. 1930.gadi

Zvejnieki atpūtā. 1940.gadi

Kāzas. 1950.gadi

Protams, ir jau bijuši arī valstiski mēģinājumi ierobežot šīs dziras lietošanu, tirgošanu un ražošanu, bet tas ir izrādījies neefektīvi, jo cilvēka radošais prāts tūlīt atrod izeju- ķeras pie pašražošanas vai kontrabandas. 1920.,30.gados spirta kontrabanda bijusi ļoti attīstīta. Tas bija laiks, kad veiklie darboņi savu kabatu piepildīšanai iemanījās izmantot “sausā likuma” pastāvēšanu Somijā un atšķirības degvīna cenās dažādās valstīs. Kaut arī šī nodarbe bija bīstama, tajā iesaistījās arī mūsu puses cilvēki, jo peļņa bija milzīga. 1935.gada 8.novembrī „Limbažu vēstnesis” raksta: “Notverts kontrabandists. Uzraudzības iestādes atklājušas, ka Miķelmanis no Svētciema pagasta nodarbojas ar spirta kontrabandu. Ievadīta izziņa.” (domāts- uzsākta izmeklēšana)

Mūsu muzejā glabājas liecība par šo laiku- kanna, kurā pārvadāts nelegālais spirts.

Tādēļ labāk valstij pelnīt, uzliekot alkoholam akcīzes nodokli, un piepildīt valsts budžetu. Lai redzētu, kur tad aiziet akcīzes nodoklis, 1920.,30.gados uz alkohola pudeļu etiķetēm tika iespiesta informācija, ka “Valsts degvīna” cenā ir iekļauts “kultūras, ceļu un invalīdu fonda nodoklis”.

Arī pašvaldībai ir tiesības regulēt alkohola tirdzniecību, ar zināmu summu papildinot savu budžetu. Tā 1935.gada 4.oktobrī „Limbažu Vēstnesī” lasām: “Noteikts traktieru nodoklis. Salacgrīvas pilsētas valde noteikusi traktiernodokli 1936.gadā: saviesīgās biedrības bufetei – Ls.400.-, Pikšes I.šķ. traktierim – Ls.400.-, Elzas Brantes un Zelmas Evaltes vīntirgotavām – katrai Ls.225.-. Nodokļa pirmā puse nomaksājama līdz 1936.g. 1.jūnijam, bet otrā puse līdz 1.okt.”

Bet no seniem laikiem tiek arī runāts par alkohola kaitīgumu un jau 1940.gada 2.maijā ”Limbažu Vēstnesis” ziņo: „Zelta grāmata Salacgrīvas pamatskolā. Lai sekmētu atturību skolu jaunatnē un tā jau tajās no mazotnes radītu stipru veselīgu dzīves pamatu. Salacgrīvas pilsētas 6kl. pamatskolas pedagogu konference, saskaņā ar Latvijas pretalkohola b-bas piesūtītām instrukcijām, nolēmusi skolā ieviest „Zelta grāmatu”. „Zelta grāmatā”, kuru glabās un pārraudzīs skolotāja Kr.Jerkina, ikviens skolēns, kurš to vēlēsies, un kura vecāki to atļaus, pēc pieteikuma kartiņas izpildīšanas, varēs dot savu parakstu par atsacīšanos no alkoholisko dzērienu un nikotīna lietošanas. Protams, „Zelta grāmatas” ievedēji cer, ka skolēnu starpā reibinātāju dzērienu lietotāju nav, bet tie grib, lai no skolas gadiem tie paņemtu dzīvē līdz atziņu, ka alkohols un nikotīns nes tikai ļaunumu.”

Salacgrīvas novada muzeja krājuma glabātāja Iveta Kalniņa