08. decembris, 2019, Svētdiena

Gunārs, Vladimirs, Gunis

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Skalbes pasakas un svētki Ziemeļzemju literatūrā

20.11.2019 14:33

Novembra pirmā nedēļa Svētciema bibliotēkā aizritēja Kārļa Skalbes 140. jubilejas zīmē. Lasītāji tika aicināti ielūkoties dzejniekam un rakstniekam veltītajā literatūras izstādē, pārlasīt sev tuvākās un mīļākās Skalbes pasakas. Ar vienu no izcilākajām un mīļākajām pasakām –“Ķaķīša dzirnavas”- aicinājām iepazīties PII ”Vilnītis” “Snīpīšu ”grupiņas bērnus. Kopīgi aplūkojām pasakas ilustrācijas dažādu gadu izdevumos, noskaidrojām, kas ir dzirnavas un ko tur cilvēki dara. 

Bet, lai uzzinātu, kas ir Kaķīša dzirnavas, skatījāmies režisores Rozes Stiebras 1993. gadā uzņemto animācijas filmu “Kaķīša dzirnavas” pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem. Bērni ar lielu interesi sekoja līdzi filmas notikumiem, tā iepazīstot latviešu kinofilmiņas  bērniem. Aizkustinoši un mīļi! Pēc  filmiņas noskatīšanās katram  tika dāvāta maza kartiņa ar Kaķīša attēlu un novēlējumu.

Novembris ir svētku mēnesis. Kā jau katru gadu, Latvijas svētku nedēļā savas krāsas bibliotēkas ikdienā ienesa Ziemeļvalstu literatūras nedēļas pasākumi, kad sveču gaismā vairākos tūkstošos publiskajās un skolu bibliotēkās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vienlaicīgi tiek lasīta kopīgi izvēlēta grāmata. Šī gada lasījumu tēma bija “Svētki Ziemeļvalstīs”. Skolēni un bērni literāros darbus lasīja Rītausmas stundās, bet pieaugušie- Krēslas stundā. Arī mūsu bibliotēkas lasītāji iededza sveci, lai vēlā pievakarē kopīgi lasītu fragmentus no dāņu rakstnieces Kārenas Bliksenas romāna “Babetes svētki”. Romānā stāstīts par franču sievieti Babeti, kura, kalpojot par saimnieci nelielā ciematiņā Ziemeļnorvēģijā, ikvienu pārsteidza ar savu kulinārijas mākslu ,sarīkojot greznu maltīti visam ciemam. Ar šiem svētkiem tika pārvērsta vietējo tik dievbijīgā dzīve un savstarpējās attiecības.
“Babetes svētki” ir viena no Karenas Bliksenas slavenākajiem darbiem. 1987. gadā ar tādu pašu nosaukumu tika radīta filma, kura 1988. gadā ieguva Oskaru par labāko ārzemju filmu. 

Pieturoties pie svētku tēmas, arī mums vakara turpinājums aizritēja pie ziemeļnieciski latviskā svētku galda ar pašmāju ražojumiem.

Savukārt, uz Rītausmas stundas lasījumu tika ielūgti mazie kaimiņi- “Snīpīšu” grupiņas bērni. Ielūgumā tika solīta ne tikai grāmatas lasīšana, bet iepazīšanās ar vēl nezināmo Pepiju. Audzinātājas gan bija stāstījušas, ka tā noteikti nebūs cūciņa… Ar satraukumu mazie vēroja bibliotēku, vai kaut kur nav noslēpusies tā Pepija .

Vispirms ar bērniem pārrunājām, kā tiek svinētas jubilejas viņu mājās- kādas spēles tiek spēlētas, kādas dāvanas saņemtas, kas ir tie garšīgākie svētku kārumi, kā tiek rotātas telpas. Ar interesi visi kopā lasījām stāstu par Pepijas dzimšanas ballīti no zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnas grāmatas “Pepija Garzeķe”. Nospriedām, ka tas gan būtu jautri, ja arī mūsu jubilejās varētu padraiskoties tā, kā to darīja Pepja. Smejoties par rēgiem un stāstot savus piedzīvojumus, neviens pat nemanīja, ka lieliem soļiem ar savu uzticīgo draugu Nilsona kungu uz pleca šurp nāk pati nēģeru karaļa meita Pepija (arī Katrīna Borozdina). Sekoja iepazīšanās. Bērni skaidroja, kas ir bērnu dārzs, jo Pepija nekādi nevarēja saprast, kā bērni pieļauj, ka viņus var iestādīt dārzā. Vai tad viņiem patīk, ka tos laista ar aukstu ūdeni? Interesi izraisīja Pepijas dīvainās kurpes- vienā kājā jāvelkot tāda, kas labi der ballītēm , bet otra 46. izmēra kurpe itin laba esot jāšanai uz zirga un zagļu ķeršanai .… Vai tā tiešām ir, kā viņa stāstīja par tām kurpēm, bērni pārliecinājās, kopā ar Pepiju draiskojoties un spēlējot jautras spēles. Kurš ir ātrākais lēkātājs pa ledus gabaliem Antarktīdā, kurš māk nest uz galvas ananāsus Dienvidāfrikā, kurš māk kustināt kāju pirkstus vai degunu noslēpt…Ko tik mēs kopā neiemācījāmies! Meitenes sajūsmā, kā notika apmācība glītas stājas izkopšanai ! Bet, kā jau zināms, svētki nebūtu svētki bez svētku galda. Arī par to Pepija bija parūpējusies- tieši uz paklāja tika dalīta ‘’ātrā ziemeļnieku torte ”un ābolu sula . Kopā ar Pepiju viss likās vēl garšīgāk .

Jautrās sarunās nemanot pienāca pusdienas laiks, kad Pepijai bija jāsteidzas barot zirgu. Uz atvadām mazie “Snīpīši ”aicināja Pepiju ciemos uz savu bērnu dārzu. Sūtīšot viņai arī savus zīmējumus un turpmāk pavisam skaidri zināšot, ka cūciņai Pepei un rudmatainajai Pepijai kopīgi ir tikai vārda pirmie trīs burti…Vēl tikai atklāšu, kādu novēlējumu devām līdzi saviem lielajiem un mazajiem lasītājiem šajā svētku un lasīšanas nedēļā- Kārļa Skalbes pasakā “Kaķīšu dzirnavas “ Kaķītis teica: “ Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks!”

Svētciema bibliotēkas vadītāja L. Borodina.