Zvejnieku un makšķernieku konsultatīvā padomē
03.02.2017 10:10
30.janvārī notika zvejnieku un makšķernieku jaunievēlētās konsultatīvās padomes pirmā sēde. Tās darba kārtības pirmais punkts – padomes priekšsēdētāja vēlēšanas. Līdz jaunā priekšsēdētāja ievēlēšanai padomes sēdi vadīja Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.
Uzrunājot klātesošos viņš sacīja “apsveicu visus ar atjaunotās, pārvēlētās konsultatīvās padomes ievēlēšanu. Zvejnieku makšķernieku konsultatīvā padome ir vecākā padome novadā. Atceros sēdi, kurā deputātiem bija jāizlemj par zivju rīku izcenojuma palielināšanu. Mēs, deputāti nesapratām kāpēc jāpieņem šāds lēmums, tāpēc nolēmām ka šī un vēl citu ar zvejniecību un makšķerēšanu saistītu jautājumu risināšanā jāiesaista zinātāji, lai viņi mums iesaka ko un kā labāk darīt. Ir lietas ko mēs varam nezināt un nevajag kautrēties prasīt padomu.”
Jaunievēlētajā zvejnieku un makšķernieku konsultatīvajā padomē lielu izmaiņu nav, no jauna ievēlēti Vladimirs Brīvība, kurš pārstāv neatkarīgos makšķerniekus un komerczvejnieks Jānis Krastiņš, deputātu pārstāvis padomē būs Normunds Tiesnesis. Pēc nelielām debatēm par zvejnieku un makšķernieku konsultatīvās padomes priekšsēdētaju vienbalsīgi ievēlēja līdzšinējo tās priekšsēdētāju Rolandu Ķirsi, par viņa vietnieku Jāni Runci.
Par reņģu nozvejas limita noteikšanu katram stāvvadam zvejniekus un makšķerniekus informēja valsts zivsaimniecības sadarbības tīkla konsultants Carnikavas novadā Jānis Kravalis. Viņš sacīja “man kā valsts zivsaimniecības tīkla pārstāvim ir gandarījums, ka novadā ir šāda padome, kas pārzin zvejniecības un makšķerēšanas lietas un ir konsultants un padomdevējs pašvaldībai.”
Viņš informēja zvejniekus par priekšlikumiem, kas izstrādāti par sadales principu maiņu reņģu stāvvadu nozvejas limitiem. šobrīd limits tiek noteikts ģeogrāfiskajam rajonam un Salacgrīvas novads ir Austrumu rajonā kopā ar Limbažu novadu. Esošās kārtības trūkumi, kas veidojušies gadu gaitā liecina par to, ka tie ir jāmaina. Tāpēc ir tapuši ierosinājumi Zemkopības ministrijai, noteikt tādu kārtību, ka reņģu nozvejas limitus dala kā līdz šim, pa rajoniem. Salacgrīvas novadam tas ir izdevīgāks princips. Ja limitu neizzvejo, tad pēc pašvaldībā apstiprinātas vienošanās, limitu pārdala novada robežās citam zvejniekam. Pusgadā notiks nozveju apkopošana un ciparu koriģēšana. Nenozvejoto limitu uz nākošo gadu nepārcels, bet atdos tajā pašā gadā, citiem zvejniekiem līcī vai jūrā. Šogad limits uz vienu reņģu stāvvadu ir 21,8 tonnas. Pašlaik notiek darbs pie šī priekšlikuma izstrādes un izmaiņas notiks 2018. vai 2019.gadā. Rolands Ķirsis uzsvēra “limita noteikšana katram zvejniekam dod drošības sajūtu. Līdz šim tā nebija, nenozvejoto limitu atdeva citam rajonam.” Konsultatīvās padomes locekļi atbalstīja abus ierosinājumus un ieteica tos virzīt iesniegšanai ministrijā .
Uz nākošo konsultatīvās padomes sēdi atlika jautājuma izskatīšanu par zvejas rīku piešķiršanu zvejniekiem ar mūža pieredzi zvejniecībā.
Pagājušā gada decembrī notika rūpnieciskās zvejas izsole komerczvejniekiem, lai nodotu zvejas nomas tiesības četriem reņģu tīkliem. Diemžēl uz tiem neviens no komerczvejniekiem nepieteicās. Divi reņģu tīkli atbrīvojās, jo viens uzņēmums pārtrauca savu darbību. Padomes locekļi nolēma, ka šie seši reņģu tīkli jānodod pašpatēriņa zvejnieku rīcībā, iepriekš rīkojot izsoli. Zvejnieki nolēma izsolei pašpatēriņa zvejniekiem nodot sešus reņģu tīklus 100 metru agrumā un astoņus zivju tīklus 50 metrus.
Zvejnieki izteica priekšlikumu nākamajā gadā atgriezties pie 100 metru zivju tīkla piešķiršanu vienam pašpatēriņa zvejniekam. Novada domes priekšsēdētājs ieteica par to runāt savlaicīgi un informēt pašpatēriņa zvejniekus par plānotajām izmaiņām, vajag kārtīgi izdomāt, izrunāt un laicīgi darīt, kā arī informēt par to pašpatēriņa zvejniekus.. Padomes priekšsēdētājs Rolands Ķirsis uzsvēra “ja piekrastes zvejnieki neņem, dodam pašpatēriņa zvejniekiem, lai šogad zvejo.”
Juris Zēģelis sacīja “no pašpatēriņa zvejnieka viedokļa varu teikt, ka neviens nebūs pret pāriet uz 100 metru tīkliem. Šobrīd ir mazinājusies interese un vēlme zvejot jūrā. Nosolītā tīkla cena ir nesamērīgi augsta, starp solītājiem ir arī tādi, kuri nosola, bet tīklu jūrā tā arī neieliek, tā saucamie “tūristi”. Pašpatēriņa zveja ir tīrais hobijs, ja kāds vēlas nopietni zvejot ir visas iespējas kļūt par komerczvejnieku.”
Makšķernieku kluba biedri Oļegs Sumčenko un Aivars Mucenieks izteica priekšlikumus veikt izmaiņas licencētās makšķerēšanas nolikumā. Lai Salacai piesaistītu mušiņmakšķerniekus, viņi ieteica, Salacas upes posmu no Korģes iztekas līdz Brūveļu mājām atdot viņu apsaimniekošanā. Viņš uzsvēra, ka 98% no šiem makšķerniekiem lašus un taimiņus ķer un atlaiž, makšķerē prieka pēc. Arī BIOR pārstāvis Jānis Birzaks atbalsta šo iniciatīvu, jo mušiņmakšķernieki ne tikai makšķerēs, bet arī kops, tīrīs un izpļaus upi un nārsta laikā sargās. Savukārt makšķernieku kluba “Salackrasti” biedri rosina ieviest tikai sezonas licences posmā no Salacgrīvas tilta līdz Ansmuižas tiltam lašu un taimiņu spiningošanai.
Konsultatīvās padomes locekļi uzklausīja priekšlikumus un rosināja izdarīt grozījumus makšķerēšanas nolikumā un veikt tālākās saskaņošanas.
Zvejniekus bažīgus dara divi būtiski jautājumi, kurus diemžēl nevar risināt pašvaldība – ko darīt ar roņiem, kuri bojā un izēd zvejas tīklus un ko ar jūras grunduļiem, kuri apēd zivju ikrus un kļūst arvien vairāk.
Ilga Tiesnese
