Salacgrīvas kultūras nams

10.11.2010 14:47

Salacgrīvas kultūras nams
Ostas ielā 3, Salacgrīvā, telef. 64041458, e-pasts salac.kultura@inbox.lv

Salacgrīvas kultūras namā strādā 17 darbinieki, no tiem- 8 štata darbinieki , sezonas ( tautas mākslas kolektīvu vadītāji) darbinieki-10
Par svētkiem:
- Senākie un populārākie svētki Salacgrīvā ir Jūras svētki. Svētku svinēšana, pilnveidojot un dažādojot programmu, gadu no gada ir ļoti plaša, piesaistot ap 8000 apmeklētāju .Tradicionālas un nemainīgas ir :
- īpašās sacensības zvejnieka zābaka, sviedlīnes un glābšanas riņķa mešanā, airēšanā,
- dienas koncertprogrammas, dažādas atraktīvas nodarbes, piemēram, zivju apgleznošana
- zivju zupas vārīšanas
- skaistā svētku uguņošana pusnaktī
- balle blakus jūrai līdz rīta gaismai .

• Salacgrīvā pēc ilgāka pārtraukuma atgriezušies Plostnieku svētki, kuros uzskatāmi tiek demonstrētas un interesentiem ierādītas plosta siešanas prasmes , kā arī visas ar to saistītās izdarības. Plostu sien 2 dienas, pa Salacu tas plosto 2 dienas, ceļojumu noslēdzot pie Salacgrīvas pilskalna – ar koncertu un suminājumiem.

• kopā ar muzeja darbiniekiem tiek rīkoti Muzeju nakts pasākumi, atbilstoši katra gada ieteiktajai tēmai.

• Tradicionāli kļuvuši bērnu svētki ar pašu bērnu un jauniešu veidotu koncertu, dažādām veiklības nu atjautības sacensībām, jautrības atrakcijām un arī Salacgrīvas “Lielās balvas “ izcīņu.

• Ar īpašu noskaņu bagāts ir kļuvis Zāļu dienas rīts ar skaļu ielīgošanu, pašdarbnieku koncertu, alu un sieru. Vakarā – kopīga zaļumballe Zvejnieku parkā.

• Par tradīciju jau kļuvuši Salacgrīvas pilsētas svētki, kuru rīkošanā, gājienā, koncertā un vakara ballē iesaistās gandrīz visi Salacgrīvas uzņēmumi, iestādes un iedzīvotāji. Salacgrīvai tie ir jauni svētki – no 2004. gada

• Nozīmīgi kļuvuši folkloras svētki, kad Salacgrīvā sabrauc labi pazīstamas kopas no visiem Latvijas novadiem, lai ieskandētu Salacgrīvu dienas koncertos un sadancotu pie vakara ugunskura jūras krastā, ar īpašu rituālu pavadot saulīti jūrā

• Ar 2010. gadu tiek iedibināta jauna tradīcija-starptautiska masku tradīciju festivāla svinēšana, kas iecerēts turpināt ik gadu – Meteņos

• 2010. gada jaunums- Pirmais Salacgrīvas Mūzikas festivāls, kas apvienoja divas būtiskas un lieliskas lietas, proti, bērnu un jauniešu meistarklases pie slaveniem Krievijas mūziķiem un klasiskās mūzikas koncertus kultūras namā un Salacgrīvas dievnamos.

• Rudenī salacgrīvieši pulcējas Nēģu dienā, kad nēģu taču saimnieki ver durvis un laipni uzņem un cienā svētku viesus ar dažādos veidos pagatavotiem nēģiem

Blakus lielākajiem svētkiem Salacgrīvā tiek rīkoti dažādi pasākumi dažāda vecuma un interešu grupu cilvēkiem, lai kaut ko sev saistošu piemērotu atrastu ikviens.
Kā interesantākie minami:

• sadarbībā ar Latvijas Koncertdirekciju– labāko Latvijas kamermūziķu koncerti baznīcās un kultūras namā
• Latvijas profesionālo teātru viesizrādes bērniem un pieaugušajiem
• Apvienības „Kabata” izbraukuma viesizrādes
• Cirka viesizrādes  
• ikgadējais labdarības koncerts bērniem grūtdieņiem “No sirds uz sirdi”
• adventes- ziemassvētku pasākumi,
• pašdarbnieku tematiskie vakari- koncerti visu sezonu,
•  mūzikas skolu audzēkņu koncerti,
• “Jauno talantu “ konkurss talantīgiem bērniem un jauniešiem,
• Iespēja uzdziedāt ikvienam-„Paņem draugu-dziedāt nāc!”
• Kantrī – līnijdeju grupu saieti.
• Folkloras kopas Cielava aktīvā darbošanās visās latviskajās gadskārtās,
Meteņos, Lieldienās, Ūsiņos, Jāņos, Miķeļos, utt.
• latviešu danču vakari  Meteņos un Mārtiņos
• izklaides pasākumi jauniešiem un pieaugušajiem.
• Lāčplēša dienas un represēto dienas atcere,
• Valsts svētku pasākumi, kuru ietvaros tiek noteikts „Gada salacgrīvietis, uzņēmums, ģimene”
• Jauno salacgrīviešu svinīga uzņemšana pilsētnieku saimē

Salacgrīvas kultūras nama tautas mākslas kolektīvi:

• Vecākās paaudzes deju kopa “Saiva”--kolektīvs, kurš 2007. gada rudenī nosvinēja 45 gadu jubileju, aktīvi piedalās pilsētas, rajona un republikas koncertdzīvē. Ar kolektīvu 31 sezonu kopā bija vadītāja Valentīna Kalniņa, kura arī ir daudzu „Saivas „deju autore. V. Kalniņas 3 gadu prombūtnes laikā ar kolektīvu strādāja I. Indriksone, I. Luste un Ligita Dambe, līdz ar 2008. gada rudeni- atkal kopā ar „Saivu” ir Valentīna Kalniņa.

• deju kopa “Tingeltangels” –kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs, kurš  sadarbībā ar horeogrāfu J. Ērgli ir sagatavojis vairākas koncertprogrammas, kā vērienīgo deju uzvedumu ”Skroderdienas Silmačos” un deju programmu „Pa sliedēm...”. 2003. gadā – Dziesmu svētkos pirmo reizi deju kopas vēsturē aizdejoja līdz  republikas fināla sacensībām. Arī 2008., 2009. un 2010. gada skatēs-I pakāpes laureāti. Mākslinieciskā vadītāja Aija Ērgle.

• folkloras kopa “Cielava” – vadītājas Z. Mennikas neatlaidīgā un mērķtiecīgā darba rezultātā- ir kļuvusi par populāru, gaidītu un pat neiztrūkstošu kolektīvu visā novadā. Cielaviņas ir tās, kuras uztur mūsu senču dabas kalendāra rituālus dzīvus, iesaistot tajos visus sākot no bērnudārza vecumam līdz cienījamiem senioriem. Dalībnieces turpina pilnveidoties, apgūstot seno instrumentu spēli - (ģīgas, ermoņikas, ieviņa, vijole)un rīkojot danču vakarus. “Cielava” ir neiztrūkstoša dalībniece it visos ar folkloru saistītos festivālos Latvijā, piedalījusies arī Igaunijas un Lietuvas folkloristu rīkotajos saietos. 2005. gada Latvijas labākā folkloras kopa. 2010. gadā - Starptautiskā 11. Masku tradīciju festivāla rīkotājs.

• pūtēju orķestris “Enkurs”- ir ar senām tradīcijām un labiem panākumiem
bagāts kolektīvs. Kolektīva dibinātājs un ilggadējais vadītājs – diriģents P. Melnis no 2000. gada stafeti nodeva Mūzikas skolas pedagogam, diriģentam A. Šmitiņam. Kolektīvs ar labiem rezultātiem startējis visās orķestra skatēs, maršējis visos iepriekšējā rajona un pašreizējā novada pašdarbnieku svētku gājienos. 2009. gadā nosvin savus 40.                         
                
• Senioru  koris “Salaca” – dziedātājas, kas turpina “Kaijā” sāktās dziedāšanas tradīcijas un ir aktīvas gan pašmāju kultūras dzīves notikumos, gan Latvijā rīkotajos senioru koru salidojumos. Ar 2008. gadu-arī Latvijas Dziesmu svētku dalībniece. Kora mākslinieciskā vadītāja Arta Zunde.

• Jauniešu deju kolektīvs ” Randa”- pēc ilgāka pārtraukuma savu darbību atsāka 2003.gadā. 2005. gada rajona skates uzvarētājs, 2008. gada skates II pakāpes laureāts , bet 2009. un 2010. gadā – I pakāpes laureāts. Skolēnu un Vispārējo Dziesmu un Deju svētku dalībnieks . Vadītāja Anita Gīze.

• Bērnu un sieviešu vokālie ansambļi - ļoti aktīvas dziedātājas, kuru repertuārs pielāgojas visdažādākajiem pasākumiem un vajadzībām. Vadītāja Agita Zvejniece 

Interešu klubi:
• Līnijdeju klubs Salacgrīva
• austrumu deju studiju „Hasana”
• Cigun nodarbības.
• aerobikas, kalanētikas un ārstnieciskās vingrošanas nodarbības.