Rūjienā dzīvo zaļi….

22.07.2016 11:47

Tāds radās pirmais iespaids mums, lauviešiem, iebraucot šai Ziemeļvidzemes pilsētiņā – tas nekas, ka saulīte savu vaigu nerādīja, pelēkais padebesis reizēm rasināja, bet pilsētas sakoptība un krāšņie ziedu stādījumi apkārtni rādīja gaišās un saulainās krāsās. 

Vispirms apciemojām Rūjienas izstāžu zāli, kur mūs sagaidīja Līga Siliņa – ļoti atraktīva, zinoša un darbīga rūjieniete, kas ar savu stāstījumu, dziesmām un šarmu prata ieinteresēt gan lielos, gan mazos Rūjienas vēsturē un šodienā. Viņa arī vada biedrību “Rūvenietis”, kuras biedri līdzīgi mūsu “Svētupes Lauvai” nodarbojas ar kultūrvēsturiskā mantojuma izpēti un saglabāšanu. Līgas pavadībā iepazinām gan rūjieniešu saikni ar netālu esošajiem igauņu kaimiņiem, gan to, kā radās draudzība ar Japānas pilsētiņu Higašikavu, gan bija neliela pastaiga pa pilsētu. Varējām klausīties vēl un vēl, bet mūs gaidīja viesošanās “Rūjienas saldējuma” ražotnē. Visi ieinteresēti noskatījāmies filmiņu par to, kā top šis aukstais našķis, uzzinājām no kurienes nāk piens saldējuma ražošanai, no kurienes saldais krējums( starp citu, no Limbažu pienotavas), kur iepērk vafeļu glāzītes un šokolādi, kā arī cik veidu saldējumus Rūjienā ražo. Un tad pati gaidītākā apmeklējuma daļa- degustācija. Te nu domas dalījās- vienam labāk garšoja parastais plombīra saldējums, citam – saldējums ar kafiju, vēl citam- bumbieru- rabarberu saldējums. Degustācijas beigās tikām pie pārsteiguma, proti, saldējuma ar cepumiem, kura recepte vēl ir tikai izstrādāšanas procesā un veikalā nav nopērkams. Kā teica mazie – bija garšīgi!

Pēc lielās saldējuma ēšanas prasīties prasījās izkustēties. Un tā devāmies uz saimniecību “Līgotnes”. Bērniem tā bija izskriešanās, izšūpošanās, šinšilu samīļošana un trušu pabarošana, bet mums, lielajiem, pēc dzīvnieciņu un saimnieces jaunās aizraušanās- gleznu -apskates, kā arī sarunām ar to autori par dzīves un biznesa līkločiem , radās iemesls pārdomām par dzirdēto un redzēto.
Ar lielu pozitīvisma devu mūs “uzlādēja“ Naukšēnu cilvēkmuzeja apmeklējums. Pārdomāts sava novada vēsturiskā mantojuma apkopojums ar humora devu piedevās, saistošs stāstījums par Naukšēnu vēsturi un tagadni. Beigās pastaiga pa Naukšēnu muižas parku un pašas muižas apskate (redzējām gan tikai ārpusi, jo iekšienē notika gatavošanās vietējo uzņēmēju saietam, kurš risinās pagasta svētku ietvaros). Bet muižas siera tornī gan uzkāpām, un ar raganas slotu katrs varēja izbraukt….
Un vēl… No manas puses vislielākā pateicība mūsu super vecmāmiņām, kas dienas garumā centās parādīt saviem mīļukiem to, kas notiek Rūjienas pusē, cīnījās ar mazo niķiem un stiķiem, ieklausījās viņu “gudrībiņās” un pašas paspēja visu redzēt, dzirdēt un izbaudīt.

Indra Lauvās