Labdien mani mīļie salacgrivieši!

25.03.2015 10:29

Šogad 25.martā paiet 66 gadi, kopš daudzas latviešu ģimenes piespieda pamest tēvu mājas, starp tām arī mūsu ģimeni - māti Vilmu Dārziņu, vecāko māsu Valiju, brāli Edvīnu, māsu Sarmu un mani Astru Dārziņu, tagad Tomsoni, 1949.gada 25.martā trijos naktī varmācīgi uzcēla no miega un 40 krievu karavīru pavadībā, rībinot šauteņu aizslēgus, nogādāja uz biedrības namu.

Tai dienā man bija tikai 6 gadi, Sarmai 8, (viņai bija 40 grādi temperatūra) Edvīnam 11 un Valijai 13. Tēvs Eduards Dārziņš jau 1945.gadā bija notiesāts uz 10 gadiem lēģerī Tālajos austrumos, tikai tāpēc, ka bija Aizsargu organizācijas biedrs. Apsūdzībā gan rakstīts, ka palīdzējis meža brāļiem, pievedot pārtiku.

Paldies Jums par šādu iniciatīvu izlikt apavu pārus piemiņai tiem, kurus aizveda un tiem, kuri neatgriezās...
Domāju, ka šai vietā piemiņas brīdī Jūs varētu nolasīt manu dzejoli par mūsu ģimenes izvešanu no Salacgrīvas - Šī drausmīgā nakts, kuru uzrakstīju 49. izvešanas gadadienā -1998.gada 25.martā.

Vēl pievienoju divus dzejoļus par Salacgrīvu, manu dzimteni, un dzejoli Es mīlu Latviju savu, kurš pārtapis par dziesmu un skan Šlāgeraptaujā (izpilda grupa Tēva nams), varbūt varat izmantot kādā pasākumā, bet dziesma ar notīm, to varat nodot kādam korim.
Pati piedalīties apavu akcijā pie Jums nevaru (kaut ļoti vēlos), jo esmu atbildīga par piemiņas pasākuma organizēšanu 25.03. Limbažos, bet trīs apavu pārus gan nododu, bet ciemošos, varbūt, kādu citu reizi...

Ar cieņu Astra (Dārziņa) Tomsone, dzimusi salacgrīviete, Salacgrīvas un Latvijas patriote.
Lai Jums izdodas viss iecerētais! Lai veselība, veiksme un mīlestība

pavada visas Jūsu dzīves gaitas.

Jūsu Astra.

2O15.gada 23.marta Limbažos

PS. Pieminot šo dienu, 25.martā, Salacgrīvā pie Pērnavas ielas 8, no kurienes tika aizvesti Salacgrīvas un apkārtnes cilvēki, veidosim akciju – uz ietves, uzskatāmā veidā saliksim tik daudz apavu pāru, cik ir izsūtīto. Līdz pulksten trijiem pēcpusdienā jūs to vēl varat izdarīt!