Salacas lašu makšķerēšanas licences strīdu krustugunīs
22.01.2020 09:51
Pagājušās nedēļas nogalē TV raidījumā Bez tabu rādīja, kā vēl aptuveni pirms nedēļas Salacgrīvas novada Tūrisma informācijas centrā (TIC) tika tirgotas sezonas licences lašu makšķerēšanai Salacā. Sižeta tapšanu bija rosinājuši makšķernieki, kuri jau krietni pirms TIC durvju vēršanas 11. janvāra rītā bija stāvējuši rindā, veidojuši pircēju sarakstu, bet tā arī pie sezonas atļaujas nebija tikuši. Pirmie telpās iegāja vietējās biedrības Makšķernieku klubs «Salackrasti» pārstāvji Oļegs Sumčenko un Atis Apelis un, samaksājuši 5000 eiro, nopirka visas pieejamās 25 licences. Un, ja spējam kaut vai aptuveni iedomāties, kā tobrīd jutās tie, kuri bija palikuši stāvam aiz TIC durvīm, varam saprast viņu milzīgo sašutumu.
Ētika pieklibo
Kā jau tehnikas laikmetā daudzi vilka ārā no kabatām mobilos telefonus un filmēja notiekošo, kas vēlāk arī tika izmantots Bez tabu. Jāatzīstas, ka televīzijā redzētais Salacgrīvā notiekošajam godu nedarīja. – Viņi nopirka upi uz aptuveni divarpus mēnešiem. 25 cilvēkiem ekskluzīva pieeja upei, neviens cits viņiem nemaisīsies pa kājām. Tā ir ņirgāšanās par makšķerniekiem, kuri stāvēja rindā un gaidīja! – tika tajā secināts. Kāda sadaļa sižetā bija veltīta pašvaldības kārtībniecei Ilonai Apelei, jo viens no licenču pircējiem bija viņas dzīvesdraugs. Šajā apstāklī tika saskatīts pat interešu konflikts. Un ko šobrīd vairs līdz skaidrot, ka kārtībsargātāja klātbūtni šajā pasākumā prasīja TIC vadītāja Kristiāna Kauliņa, jo, redzot makšķernieku pieplūdumu, juta – labi nebūs. Diemžēl tieši tobrīd otra kārtībniece bijusi aizņemta citviet. Aizdomas, ka I. Apele iegādājusies licenci arī sev, neapstiprinās. Pēc sižeta noskatīšanās uzrunātie secināja, ka visu licenču nopirkšana ar vienu reizi, pārējos to kārotājus atstājot ar garu degunu, neizskatās ētiski. Tam piekrīt gan Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, gan pašvaldības izpilddirektors Andris Zunde. – Žēl to veču, kuri nīka rindā un beigās licences nedabūja, – nosaka izpilddirektors.
Ar juridisko pusi viss kārtībā
Bet ja uz notikušo paskatās no juridiskās puses, viss esot kārtībā. Vēl šogad pieņemtajos Salacgrīvas novada pašvaldības saistošajos noteikumos par licencēto makšķerēšanu un vēžošanu nav noteikts, cik sezonas licenču katrs var iegādāties. K. Kauliņa atzīstas, ka, pārdodot visas pieejamās atļaujas, jutusies ļoti nelāgi. Iepriekš nav zinājusi, ka salackrastieši tās gribēs iegādāties, bet arī aizliegt to nebūtu varējusi. Ja pirmais rindā būtu rīdzinieks, arī viņš, ja uzliktu galdā 5000, varētu nopirkt visas. Tāds ir nolikums. Tajā gan ir punkts, ka licences saņēmējam jāparakstās par to, ka viņš iepazinies ar nolikumu un pildīs tā prasības. Neapmierinātie makšķernieki uzskata – šis noteikumu punkts ir pārkāpts, jo visi 25 Salackrastu biedri, kuriem atļaujas makšķerēšanai pirktas, rindā nestāvēja un pirkšanas procesā klāt nebija. K. Kauliņa skaidro, ka licences aizpildītas pēc tam un visi makšķernieki, tās saņemot, kā prasīts nolikumā, parakstījušies. Nekur nav teikts, ka saņemt licenci vajadzētu tās iegādes brīdī. – Lai arī izskanējis priekšlikums anulēt sezonas licences, to nedarīsim. Ja skatāmies pēc burta, likums nav pārkāpts, tādēļ anulēšanai nav juridiska pamata. Ja pieņemam, ka atļaujas anulētu, tas nozīmētu, ka uz nenoteiktu laiku tiktu apturēts nolikums un arī cope Salacā, – skaidro pašvaldības izpilddirektors.
Arī cilvēciski notikušais ir izskaidrojams
Līdz šim tika pārdots 10 sezonas licenču, šogad – 25, pie tam vienas cena samazināta no 450 uz 200. Pretenziju izteicējiem tas šķiet aizdomīgi, un viņi spriež, ka tā ir izdabāšana vietējiem. Uzrunātie pašvaldības pārstāvji to īpaši arī nenoliedz. Kāpēc gan lai vietējie cilvēki nedabūtu šīs licences? Dārgās viņiem visiem nebūtu pa kabatai. TIC vadītāja stāsta, ka iepriekšējos gados sezonas licences pārdotas internetā, tad nekāda ažiotāža nav izjusta. Šogad sezonas atļaujas varēja iegādāties tikai papīra formātā. Viņa atzīst, ka tā bijusi pretimnākšana vietējiem makšķerniekiem, tostarp pensionāriem, kuri interneta vidē tik veikli rīkoties nemācētu. Tāda ir šī nolikuma un notikuma cilvēciskā puse – lai pie atļaujas tiktu (un arī tika) makšķernieki, kuri ikdienā rūpējas par Salacu un tās resursiem. Interneta vietnēs lasāmi dažādi viedokļi par notikušo, un to saturs, kā arvien, atkarīgs no tā, no kuras puses uz to skatās. Salacgrīvietis Jānis Zaborovskis, kurš acīmredzot darbojas Salackrastos, mūsu laikraksta lapā facebook vietnē raksta: – Sezonas licences vispār būtu jādod tikai kluba biedriem, jo mēs pļaujam un tīrām upi. Bet Rīgas švītiņi domā, ka visu atrisina tikai nauda... Tāpat uzskata ar makšķerēšanu nesaistītais Atis Jirgensons: Esmu ļoti apmierināts ar rezultātu. Varbūt kādam no Rīgas liekas, ka ir apmānīts, bet varbūt šis būs labs sākums sarunām. Jūs, pilsētnieki, izsaucat «Bez tabu», bet neesat gatavi sarunām ar vietējiem iedzīvotājiem par problēmām, kas saistītas ar makšķerniekiem! Dzīvoju pie labākajām lašu copes vietām, visu redzu, visu dzirdu un visus jūsu atstātos sūdus savācu.
To, ka salackrastieši darbojas gan Salacas sakopšanā, piemēram attīrot lašu berzes vietas, gan zivju resursu sargāšanas reidos, apliecina ne vien pašvaldībā, bet arī Valsts vides dienesta vecākais inspektors Jānis Brants. Šogad arī ar viņu līdzdalību jau pieķerti 27 nelikumīgi lašu kārotāji. Viņaprāt, vīri ir pelnījuši algu par tādu darbošanos. Un kāpēc lai tā nebūtu kārotā licence? Arī Salacgrīvas novada Makšķernieku un zvejnieku konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Rolands Ķirsis domā līdzīgi: – Protams, ja es stāvētu rindā, būtu par to neapmierināts, tomēr tas ir tikai godīgi, ja pie licences tiek biedrības cilvēki, kuri ikdienā palīdz upei, nevis kāds lietuvietis, polis vai arābs… Viņš gan apšauba, vai vispār vajadzētu pavasarī organizēt lašu makšķerēšanu, kas it kā ir licencēta, bet katram jau vides inspektoru klāt nepieliksi.
Sākts izvērtēt nolikuma klupšanas akmeņus
Pašvaldībā atzīst, ka pielikuši gana lielas pūles, lai izstrādātu jauno makšķerēšanas un vēžošanas nolikumu. Bijušas sarunas ar visām ieinteresētajām pusēm, bet, re, kaut kas tomēr nav līdz galam paredzēts. – Esmu pārsteigts, ka licenču pārdošana var izraisīt tādu ažiotāžu. Nebiju iedomājies, ka tas cilvēkiem ir tik svarīgi. Bet makšķernieki ir līdzīgi narkomāniem, tik ļoti viņi aizraujas ar savu hobiju, – nosaka pašvaldības izpilddirektors un secina, ka Salaca un tās laši tātad ir zelta vērtē. Var tikai minēt, kas radīja šo pastiprināto interesi. Tā varētu būt licences cenas samazināšana, bet iespējams arī tas, ka šoziem Salaca ir vaļā. Citugad to vēl klāja ledus kārta un laši tik viegli rokā nedevās. Bet lai nu kā – notikušais ar sezonas licenču tirgošanu šobrīd liek pašvaldībā atkal vērtēt un apspriest nolikumu, kas darbosies 10 gadu. Vakar pēcpusdienā kopā sanāca licencētās makšķerēšanas organizēšanā ieinteresētie, lai izteiktu priekšlikumus. D. Straubergs spriež, ka nolikumu nevajadzētu vērt vaļā, jo pēc tam tā apstiprināšana aizņems savu pusgadu. Varētu izstrādāt kādus skaidrojošus noteikumus. Piemēram, cik daudz sezonas licenču viens cilvēks var iegādāties, varbūt daļu varētu oficiāli novirzīt biedrībai un pārējās nodot izsolē. Izskan arī priekšlikums, ka sezonas licences varētu pārvērst vienas dienas un varbūt arī tās izsolīt. – Dzīve ir dzīve. Kad rodas problēmas, jādomā, kā tās novērst. Mēs nevaram visu uz priekšu paredzēt, – secina pašvaldības vadītājs.
Regīna TAMANE
