|
|||
1215.gadā Salacas vārds pirmo reizi minēts rakstiskā dokumentā – Indriķa hronikā. Tajā teikts, ka vācu krustneši kopā ar lībiešiem un latviešiem dodas garām Salacai cauri Sontaganas novadam (šodien Pērnavas rajona daļai) karagājienā uz Ridalu. Ceļš, par kuru stāsta hronists Indriķis un pa kuru pārvietojās karaspēks, veda gar jūru un daļēji sakrita ar pašreizējo Rīgas – Pērnavas ceļu un ar tā turpinājumu līdz Tallinai. 1226.g. – sāk celt bīskapa Alberta pili Salacgrīvā
1391.g. – bīskapa pili okupē Livonijas ordenis 1392.g. – Salacas osta minēta vairākos dokumentos
1433.g. – kādā dokumentā minēts Salacgrīvas ciems – vicus Salis 1452.g. augusts – arhibīskaps Silvestrs un ordeņa mestrs Mengdems satiekas Salacā un pirmo reizi pārrunā plānu, ko vēlāk pazīst kā Kirholmas ( Salaspils ) līgumu, pēc kura Rīgas pārvaldīšana tika sadalīta starp bīskapu un ordeni. 1453.g. – arhibīskaps Silvestrs uzturas savā pilī Salace 1478.g. pirms Ziemassvētkiem – arhibīskaps Silvestrs aizstāvībai pret ordeni saņem no Zviedrijas reģenta Stena Stūres 200 zviedru karavīrus, kas iebrauc Salacā ar 5 liellaivām un apmetas te kā garnizons 1479.g.ziema – pils nonāk ordeņa īpašumā 1485.g. – Salacgrīvas pili ordenis atdod arhibīskapam rēvelietim Michaelam Hildebrantam
1508.g. – 1534.g. – arhibīskaps Michaels Hildebrants uzturas Salacē 1512.g. – pirmo reizi rakstos minēta Salacas baznīcas draudze 1522.g. – reformācijas sākumi Latvijā 1529.g. – pili ieguvis arhibīskapa koadjutors Brandenburgas markgrāfs Vilhelms no Hohencolneru dzimtas. 1555.g. – Livonijas piļu sarakstā pie arhibīskapa pilīm minēta „nopostīta pils un tagad muiža, saukta Salis, pie Salacas upes ietekas jūrā, kur senāk bijusi ērta osta”. 1561.g. – Salacas novads nonāk poļu varā 1565.g. 4.novembris – Tomass Embdens kā parādu par 3000 dālderiem no Polijas karaļa Sigismunda Augusta saņem nomā īpašumu Salis 1569.g. – novadu iekļauj Lietuvas – Polijas sastāvā kā „Ducatus Transdunensis” - Pārdaugavas hercogistes daļu 1575.g. – ar maskaviešu un tatāru palīdzību Salacgrīvu iekaro un nocietina dāņu hercogs Magnuss fon Holšteins, kas nopircis arī Sāmsalu. Viņš ir arī krievu karaspēka virspavēlnieks Livonijā. Drīz pili iekaro krievi. 1581.g. – pili Zviedrijai atkaro Tomass fon Embdens. 1596.g.2.augusts – Tomass von Embdens pārdod īpašumu par 2200 dālderiem. Kurzemes kancleram Georgam Tiesenhausenam, kurš to tai pašā mēnesī atdod savam brālim poļu un zviedru galma junkuram, Alūksnes pilskungam Gothardam Tiesenhauzenam.
1621.g.7.augusts – pili uz ilgāku laiku atkal atgūst zviedri un sākas t.s. „Zviedru laiki” Vidzemē. Zviedru karalis Gustavs Ādolfs Lielsalacas novadu uzdāvina Igaunijas gubernatoram Pēram Bannēram. Viņa dēli pārdod Lielsalacas novadu Rīgas rātskungam Diepenbrockam. Tā mantinieki 1686.g.īpašumu muižu redukcijā zaudē un atgūst 1710.g. 1668.g. – baznīcas vizitācijas rakstā minēta Lielsalacas koka baznīca 1686.g. – pirmo reizi minēta Salacas skola - vecākā skola Limbažu novadā
17.gs. ap pili celti zemes nocietinājumi – vaļņi ar bastioniem stūros. Salacgrīva saukta par skansti. Nocietinājums parādīts 1790.g.F.Brismaņa kartē. Nocietinājums gājis bojā Ziemeļu kara sākumā, kad 1702.-1704.g.skansts demolēta. 17.g.s. beigu Vidzemes ceļu kartē tagadējā tilta vietā redzama pārceltuve. Tā, iespējams, darbojusies jau viduslaikos, kad nozīmīgais Rīgas – Pērnavas zemesceļš šķērsoja upi pie Salacgrīvas. 1710.g.vasara – novadā sākas mēra epidēmija 1721.g. – pēc Ziemeļu kara ar Nīštates miera līgumu Vidzeme nonāk Krievijas jūgā 1729.g. –atjauno Lielsalacas luterāņu koka baznīcu 1777.g. – Salacgrīvā uzbūvē jaunu koka baznīcu
1760.-1853.g. Vecsalacas muiža ar apkārtējām zemēm pieder baronu Ferzenu dzimtai. 1847.g. – Limbažu aptiekārs K.Gelhārs darina Lielsalacas luterāņu baznīcai altārgleznu „Kristus debesbraukšana”. 1853.g. Vecsalacas muižu par 90 000 sudraba rubļu nopērk Maksimilians Behagels fon Adlerkrons 1854.g. – Krimas kara laikā Salacas grīvā angļu karakuģi sadedzina tur paslēpušās zvejnieku laivas. 1853.- 1857.g. – Lielsalacas draudzes koka baznīca tiek apmūrēta, atstutējot un saglabājot veco jumtu. Uzbūvē jaunu torni. 1870.g. – tiek atvērta pirmā tirgotava 1870.g. – Vecsalacas muižu savā īpašumaā iegūst grāfs Fridrihs Gotlībs fon Brokdorfs – Ālefelds 1870.gados, uzplaukstot kuģniecībai, Salacas krastos izaug Salacgrīva – rosīga Ziemeļlatvijas linu, miežu un koku eksportosta ( 200 buru kuģi gadā ). 1873.g.15.aprīlis – tiek iesvētīts jaunais Vecsalacas pareizticīgo draudzes Dievmātes patvēruma dievnams Salacgrīvā 1880.g. – dibināta Salacgrīvas Vecā aptieka, viena no vecākajām aptiekām Latvijā 1890.g. – tiek dibināta Salacgrīvas Saviesīgā biedrība 1892.g. – Lielsalacas luterāņu baznīcu paplašina, piebūvējot altāra daļu un uz ceļa pusi ģērbkambari.
1905.g.10.septembris – Vecsalacas muižā notiek pirmais revolucionārais mītiņš 1905.g.decembris – no Pērnavas puses Salacas pusē ierodas un sāk sirot soda ekspedīcija 1909.g.13.jūnijā ar Vidzemes gubernatora piedalīšanos notiek svinīga Latvijā pirmā dzelzsbetona tilta atklāšana Vecsalacās. 1909.g. 13.augusts – Lielsalacas luterāņu baznīcai atjauno torni. Torņa lodē zem gaiļa atrod pierakstus no 1856.g. un papildina tos. Ap 1912.g. – uzceļ jauno Salacgrīvas saviesīgās biedrības namu 1914.-1918.g. – Pirmā Pasaules kara laiks, kad iespējams gājusi bojā Vecsalacas muižas kungu māja 1921.g. – ar Valmieras apriņķa padomes 18.marta lēmumu Salacgrīvai tiek piešķirtas miesta tiesības 1921.g. – darbu sāk Salacgrīvas vidusskola 1922.g.23.jūnijs – nodeg Svētciema muiža 1923.g. pavasaris – pilsētas centrā uzbūvē pirmo kājnieku koka tiltu pār Salacu 1925.g. – uzbūvē Salacgrīvas bāku 1925.g.31.oktobrī – Valsts prezidents J.Čakste apstiprina Salacgrīvas ģerboni 1926.g. vidus – pirmo reizi miesta dokumentos izmantots Salacgrīvas ģerbonis. 1926.g.18.jūlijs – domes sēdē apspriež Zvejnieku dienas atzīmēšanu. 1927.g. – Lielsalacas luterāņu baznīcā sakarā ar baznīcas 150.gadadienu tiek veikts remonts. Tā laikā tēlnieks Gustavs Šķilters pie sienām darina ciļņus, kas saglabājušies līdz mūsu dienām. 1927.g. – Satiksmes ministrijas pasta un telegrāfa virsvalde no P.Tamisāra iegūst savā īpašumā namu Rīgas ielā 4. Salacgrīvas pasts šeit darbojas līdz pat 1982.g. 1928.g.11.februāris – ar Saeimas likumu Salacgrīvai tiek piešķirtas pilsētas tiesības 1928.g.9.marts – domnieki pieņem lēmumu, ka pilsētas ģerbonis jāsaglabā tāds pats, kā pieņemts 1925.g.– upe, jūra un enkurs, kas savieno abus krastus. 1928.g.13.maijs – pilsētas tiesību piešķiršanas svinības 1857. – 1929.g. – Salacgrīvā uzbūvē 18 buru kuģus, Kuivižos - 1 1933.g.19.novembrī – uzstāda un iesvēta Lielsalacas draudzes baznīcas jaunās ērģeles 1934.g. – slēdz Salacgrīvas vidusskolu 1935.g.5.maijs – iedēstīta 15.Maija birzs un ierīkots Vienības laukums 1939.g.20.augusts – Zvejnieku svētku sarīkošana 1940.g. – Salacgrīvā nodibina Ainažu zivju apstrādāšanas fabriku 1944.g. – atjauno Salacgrīvas vidusskolu. Direktors A.Tamisārs. 1947.g. – zvejnieku arteļa z/a „Brīvais Vilnis” nodibināšana. Priekšsēdētājs A.Kariņš 1948.g. – zvejnieku kolhoza „Enkurs” nodibināšana. Priekšsēdētājs N.Neimanis 1949.g. – z/a „Brīvais Vilnis” tiek pārveidots par zvejnieku kolhozu. Priekšsēdētājs B.Jirgensons. 1961.g. – atklāj jauno dzelzsbetona tiltu pār Salacu pilsētas centrā 1962.g. – z/k „Brīvajam Vilnim” pievienojas Tūjas z/k „Brīvā Kaija” 1967.g. – ekspluatācijā nodod jauno kultūras namu un brīvdabas estrādi 1968.g.31.augusts – Sadzīves pakalpojumu nama atklāšana 1970.g. – pabeidz jaunās vidusskolas ēkas celtniecību 1072 skolēniem 1974. – nodibina Salacgrīvas bērnu mūzikas skolu 1974.g. – z/k „Brīvais Vilnis” pievienojas Kuivižu z/k Enkurs 1982.g. 3.aprīlis – atklāj jauno Salacgrīvas sakaru nodaļas ēku 1989.g. – uz vecā Salacgrīvas biedrības nama pamatiem no jauna uzceļ bibliotēku un kinoteātri 1990.g. – tiek izveidots Ziemeļvidzemes reģionālais dabas aizsardzības komplekss ar centru Salacgrīvā 1992.g. – z/k „Brīvais Vilnis” tiek reģistrēts par akciju sabiedrību 1993.g. – Salacgrīvā atklāj pirmo TIC / Tūrisma informācijas centru/ Latvijā 1994.g. izveido uzņēmumu Impress Metal Packaging 1995.g. – privatizējot „Salacgrīvas zivju konservu rūpnīcu”, tiek nodibināta akciju sabiedrība a/s „Salacgrīva – 95”. 1995.g. Mārtiņdienā 10.novembrī – Salacgrīvas pilsētas dome pārceļas uz jaunajām telpām Smilšu ielā 9 1995.g. 26.decembris – nodeg vecā domes ēka Rīgas ielā 10 1996.g. – 1999.g. – darbojas sabiedriskās organizācijas „Taka” bērnu mākslas skoliņa 1997.g. – Ziemeļvidzemes reģionālais dabas aizsardzības komplekss iegūst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta statusu. 1997.g.27.jūlijs – tiek iesvētīts jaunais Sv.Marijas Goreti katoļu dievnams 1997.g.3.decembris – domes sēdē pieņemts lēmums par Salacgrīvas pilsētas karoga izgatavošanu izvērsta pilsētas ģerboņa veidā. 1998.g.2.jūlijs – Salacgrīvas pilsētas dome pieņem lēmumu 1998.g.2.pusgadā dibināt Salacgrīvas muzeju un 24.augustā tiek uzsākta tā darbība 1998.g.11.februāris – pilsētas 70. gadadiena 1998.g.24.septembris – Salacgrīvas pilsēta apvienojas ar Salacas ciemu un izveido administratīvu vienību – Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju.
2002.g. – pašvaldības paspārnē atjauno bērnu mākslas skolu 2002.g.oktobris – noslēdzas Salacgrīvas ostas rekonstrukcija 2002.g.beigas – a/s„Brīvais Vilnis” un a/s „Salacgrīva – 95” gatavojas apvienoties 2004.g.14.augusts – tiek svinēti pirmie Salacgrīvas pilsētas svētki 2007.g. – atjaunojot Vecsalacas dzelzsbetona tiltu tiek atzīmēta tā 100.gadadiena 2008.g. 11. februāris – Salacgrīvas pilsētas 80.gadadiena |