1215.gadā Salacas vārds pirmo reizi minēts rakstiskā dokumentā – Indriķa hronikā. Tajā teikts, ka vācu krustneši kopā ar lībiešiem un latviešiem dodas garām Salacai cauri Sontaganas novadam (šodien Pērnavas rajona daļai) karagājienā uz Ridalu. Ceļš, par kuru stāsta hronists Indriķis un pa kuru pārvietojās karaspēks, veda gar jūru un daļēji sakrita ar pašreizējo Rīgas – Pērnavas ceļu un ar tā turpinājumu līdz Tallinai. 

1226.g. – sāk celt bīskapa Alberta pili Salacgrīvā

1391.g. – bīskapa pili okupē Livonijas ordenis

1392.g. – Salacas osta minēta vairākos dokumentos

1433.g. – kādā   dokumentā minēts Salacgrīvas ciems – vicus  Salis

1452.g. augusts – arhibīskaps Silvestrs un ordeņa mestrs Mengdems satiekas Salacā un pirmo reizi pārrunā plānu, ko vēlāk pazīst kā  Kirholmas ( Salaspils ) līgumu, pēc kura Rīgas   pārvaldīšana tika sadalīta starp bīskapu un ordeni.

1453.g. – arhibīskaps Silvestrs uzturas savā pilī Salace

1478.g. pirms Ziemassvētkiem – arhibīskaps Silvestrs aizstāvībai pret ordeni saņem no Zviedrijas reģenta Stena Stūres 200 zviedru karavīrus, kas iebrauc Salacā ar 5 liellaivām un apmetas te kā garnizons

1479.g.ziema – pils nonāk ordeņa īpašumā

1485.g. – Salacgrīvas pili ordenis atdod arhibīskapam rēvelietim Michaelam Hildebrantam

1508.g. – 1534.g. – arhibīskaps Michaels Hildebrants uzturas Salacē

1512.g. – pirmo reizi rakstos minēta Salacas baznīcas draudze

1522.g. – reformācijas sākumi Latvijā

1529.g. – pili ieguvis arhibīskapa koadjutors Brandenburgas  markgrāfs Vilhelms no Hohencolneru dzimtas.

1555.g. – Livonijas piļu sarakstā   pie arhibīskapa pilīm minēta „nopostīta pils un tagad muiža, saukta Salis, pie Salacas upes ietekas jūrā, kur senāk bijusi ērta osta”.

1561.g. – Salacas novads nonāk poļu varā

1565.g. 4.novembris – Tomass Embdens kā parādu par 3000 dālderiem no Polijas karaļa Sigismunda Augusta saņem nomā īpašumu Salis

1569.g. – novadu iekļauj  Lietuvas – Polijas sastāvā  kā „Ducatus Transdunensis”  - Pārdaugavas hercogistes daļu

1575.g. – ar maskaviešu un tatāru palīdzību Salacgrīvu iekaro un nocietina dāņu hercogs Magnuss fon Holšteins, kas nopircis arī Sāmsalu. Viņš ir arī krievu karaspēka virspavēlnieks Livonijā. Drīz pili iekaro krievi.

1581.g. – pili Zviedrijai atkaro Tomass fon Embdens.

1596.g.2.augusts – Tomass von Embdens pārdod īpašumu par 2200 dālderiem. Kurzemes kancleram Georgam Tiesenhausenam, kurš to tai pašā mēnesī atdod savam brālim poļu un zviedru galma junkuram, Alūksnes pilskungam Gothardam  Tiesenhauzenam.

1600.g. – atjaunojas cīņa par virskundzību pie Baltijas jūras un Salacas novads tiek atdots poļiem, kas te izveido Salacgrīvas stārastiju.

1621.g.7.augusts – pili uz ilgāku laiku atkal atgūst zviedri un sākas t.s. „Zviedru laiki” Vidzemē. Zviedru karalis Gustavs Ādolfs Lielsalacas novadu uzdāvina Igaunijas gubernatoram Pēram Bannēram. Viņa dēli pārdod Lielsalacas novadu Rīgas rātskungam Diepenbrockam. Tā mantinieki 1686.g.īpašumu muižu redukcijā zaudē un atgūst 1710.g.

1668.g. – baznīcas vizitācijas rakstā minēta Lielsalacas koka baznīca

1686.g. – pirmo reizi minēta Salacas skola - vecākā skola Limbažu novadā

17.gs. ap pili celti zemes nocietinājumi – vaļņi ar bastioniem stūros.  Salacgrīva saukta par skansti. Nocietinājums parādīts 1790.g.F.Brismaņa kartē.

Nocietinājums gājis bojā Ziemeļu kara sākumā, kad 1702.-1704.g.skansts demolēta.

17.g.s. beigu Vidzemes ceļu kartē tagadējā tilta vietā redzama pārceltuve. Tā, iespējams, darbojusies jau viduslaikos, kad nozīmīgais Rīgas – Pērnavas zemesceļš šķērsoja upi pie Salacgrīvas.

1710.g.vasara – novadā sākas mēra epidēmija

1721.g. – pēc Ziemeļu kara ar Nīštates miera līgumu Vidzeme nonāk Krievijas jūgā

1729.g. –atjauno Lielsalacas luterāņu koka baznīcu

1777.g. – Salacgrīvā uzbūvē jaunu  koka baznīcu

18.g.s.2.pusē -  darina Lielsalcas luterāņu baznīcas altāri un kanceli

1760.-1853.g. Vecsalacas muiža ar apkārtējām zemēm pieder baronu Ferzenu dzimtai.

1847.g. – Limbažu aptiekārs K.Gelhārs darina Lielsalacas luterāņu baznīcai altārgleznu „Kristus debesbraukšana”.

1853.g. Vecsalacas muižu par 90 000 sudraba rubļu nopērk Maksimilians Behagels fon Adlerkrons

1854.g. – Krimas kara laikā Salacas grīvā angļu karakuģi sadedzina tur paslēpušās zvejnieku laivas.

1853.- 1857.g. – Lielsalacas draudzes koka baznīca tiek apmūrēta, atstutējot un saglabājot veco jumtu. Uzbūvē jaunu torni.

1870.g. – tiek atvērta pirmā tirgotava

1870.g. – Vecsalacas muižu savā īpašumaā iegūst grāfs Fridrihs Gotlībs fon Brokdorfs – Ālefelds

1870.gados, uzplaukstot kuģniecībai, Salacas krastos izaug Salacgrīva – rosīga Ziemeļlatvijas linu, miežu un koku eksportosta ( 200 buru kuģi gadā ).

1873.g.15.aprīlis – tiek iesvētīts jaunais Vecsalacas pareizticīgo draudzes Dievmātes patvēruma dievnams Salacgrīvā

1880.g. – dibināta Salacgrīvas Vecā aptieka, viena no vecākajām aptiekām Latvijā

1890.g. – tiek dibināta Salacgrīvas Saviesīgā biedrība

1892.g. – Lielsalacas luterāņu baznīcu paplašina, piebūvējot altāra daļu un uz ceļa pusi  ģērbkambari.

1902.g. –Salacgrīvas saviesīgās biedrības bibliotēkas atvēršana

1905.g.10.septembris – Vecsalacas muižā notiek pirmais revolucionārais mītiņš

1905.g.decembris – no Pērnavas puses Salacas pusē ierodas un sāk sirot soda ekspedīcija

1909.g.13.jūnijā ar Vidzemes gubernatora piedalīšanos notiek svinīga Latvijā pirmā dzelzsbetona tilta atklāšana Vecsalacās.

1909.g. 13.augusts – Lielsalacas luterāņu baznīcai atjauno torni. Torņa lodē zem gaiļa atrod pierakstus no 1856.g. un papildina tos.

Ap 1912.g. – uzceļ jauno Salacgrīvas saviesīgās biedrības namu

1914.-1918.g. – Pirmā Pasaules kara laiks, kad iespējams gājusi bojā Vecsalacas muižas kungu māja

1921.g. – ar Valmieras apriņķa padomes 18.marta lēmumu Salacgrīvai tiek piešķirtas miesta tiesības

1921.g. – darbu sāk Salacgrīvas vidusskola

1922.g.23.jūnijs – nodeg Svētciema muiža

1923.g. pavasaris – pilsētas centrā uzbūvē pirmo kājnieku koka tiltu pār Salacu

1925.g. – uzbūvē Salacgrīvas bāku

1925.g.31.oktobrī – Valsts prezidents J.Čakste apstiprina Salacgrīvas ģerboni

1926.g. vidus – pirmo reizi miesta dokumentos izmantots Salacgrīvas ģerbonis.

1926.g.18.jūlijs – domes sēdē apspriež Zvejnieku dienas atzīmēšanu.

1927.g. – Lielsalacas luterāņu baznīcā sakarā ar baznīcas 150.gadadienu tiek veikts remonts. Tā laikā tēlnieks Gustavs Šķilters pie sienām darina ciļņus, kas saglabājušies līdz mūsu dienām.

1927.g. – Satiksmes ministrijas pasta un telegrāfa virsvalde no P.Tamisāra iegūst savā īpašumā namu Rīgas ielā 4. Salacgrīvas pasts šeit darbojas līdz pat 1982.g.

1928.g.11.februāris – ar Saeimas likumu Salacgrīvai tiek piešķirtas pilsētas tiesības

1928.g.9.marts – domnieki pieņem lēmumu, ka pilsētas ģerbonis jāsaglabā tāds pats, kā pieņemts 1925.g.– upe, jūra un enkurs, kas savieno abus krastus.

1928.g.13.maijs – pilsētas tiesību piešķiršanas svinības

1857. – 1929.g. – Salacgrīvā uzbūvē 18 buru kuģus, Kuivižos - 1

1933.g.19.novembrī – uzstāda un iesvēta Lielsalacas draudzes baznīcas jaunās ērģeles

1934.g. – slēdz Salacgrīvas vidusskolu

1935.g.5.maijs – iedēstīta 15.Maija birzs un ierīkots Vienības laukums

1939.g.20.augusts – Zvejnieku svētku sarīkošana

1940.g. – Salacgrīvā nodibina Ainažu zivju apstrādāšanas fabriku

1944.g. – atjauno Salacgrīvas vidusskolu. Direktors A.Tamisārs.

1947.g. – zvejnieku arteļa z/a „Brīvais Vilnis” nodibināšana. Priekšsēdētājs A.Kariņš

1948.g. – zvejnieku kolhoza „Enkurs” nodibināšana. Priekšsēdētājs N.Neimanis

1949.g. – z/a „Brīvais Vilnis” tiek pārveidots par zvejnieku kolhozu. Priekšsēdētājs B.Jirgensons.

1961.g. – atklāj jauno dzelzsbetona tiltu pār Salacu pilsētas centrā

1962.g. – z/k „Brīvajam Vilnim” pievienojas Tūjas  z/k „Brīvā Kaija”

1967.g. – ekspluatācijā nodod jauno kultūras namu un brīvdabas estrādi

1968.g.31.augusts – Sadzīves pakalpojumu nama atklāšana

1970.g. – pabeidz jaunās vidusskolas ēkas celtniecību 1072 skolēniem

1974. – nodibina Salacgrīvas bērnu mūzikas skolu

1974.g. – z/k „Brīvais Vilnis” pievienojas Kuivižu z/k Enkurs

1982.g. 3.aprīlis – atklāj  jauno Salacgrīvas sakaru nodaļas ēku

1989.g. – uz vecā Salacgrīvas biedrības nama pamatiem no jauna uzceļ bibliotēku un kinoteātri

1990.g. – tiek izveidots Ziemeļvidzemes reģionālais dabas aizsardzības komplekss ar centru Salacgrīvā

1992.g. – z/k „Brīvais Vilnis” tiek reģistrēts par akciju sabiedrību

1993.g. – Salacgrīvā  atklāj pirmo TIC  / Tūrisma informācijas centru/   Latvijā

1994.g. izveido uzņēmumu Impress Metal Packaging

1995.g. – privatizējot „Salacgrīvas zivju konservu rūpnīcu”, tiek nodibināta akciju sabiedrība a/s „Salacgrīva – 95”.

1995.g. Mārtiņdienā 10.novembrī – Salacgrīvas pilsētas dome pārceļas uz jaunajām telpām Smilšu ielā 9

1995.g. 26.decembris – nodeg vecā domes ēka  Rīgas ielā 10

1996.g. – 1999.g. – darbojas sabiedriskās organizācijas „Taka” bērnu mākslas skoliņa

1997.g. – Ziemeļvidzemes reģionālais dabas aizsardzības komplekss iegūst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta statusu.

1997.g.27.jūlijs – tiek iesvētīts jaunais Sv.Marijas Goreti katoļu dievnams

1997.g.3.decembris – domes sēdē pieņemts lēmums par Salacgrīvas pilsētas karoga izgatavošanu izvērsta pilsētas ģerboņa veidā.

1998.g.2.jūlijs – Salacgrīvas pilsētas dome pieņem lēmumu 1998.g.2.pusgadā dibināt Salacgrīvas muzeju un 24.augustā tiek uzsākta tā darbība

1998.g.11.februāris – pilsētas 70. gadadiena

1998.g.24.septembris – Salacgrīvas pilsēta apvienojas ar Salacas ciemu un izveido administratīvu vienību – Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju.

2002.g. – pašvaldības paspārnē atjauno bērnu mākslas skolu

2002.g.oktobris – noslēdzas Salacgrīvas ostas rekonstrukcija

2002.g.beigas – a/s„Brīvais Vilnis” un a/s „Salacgrīva – 95” gatavojas apvienoties

2004.g.14.augusts – tiek svinēti pirmie Salacgrīvas pilsētas svētki

2007.g. – atjaunojot Vecsalacas dzelzsbetona tiltu tiek atzīmēta tā 100.gadadiena

2008.g. 11. februāris – Salacgrīvas pilsētas 80.gadadiena