25. aprīlis, 2018, Trešdiena

Līksma, Bārbala

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Salacgrīvā atklāj Latvijā pirmo centralizēto siltumapgādes sistēmu, kurā izmanto jūras siltumu

24.novembrī pulksten Salacgrīvā, atklāja Latvijā pirmo centralizēto siltumapgādes sistēmu, kurā izmantos jūras siltumu kā atjaunojamo enerģiju.
Noslēdzies 2009.gada novembrī uzsāktais Eiropas Ekonomikas Zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekts par „Jūras siltuma kā atjaunojamās enerģijas izmantošana Salacgrīvas pilsētas budžeta iestāžu centralizētajā siltumapgādes sistēmā”. Kopējās projekta izmaksas 1 090 947 EUR, tai skaitā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansējums 927 305 EUR, pašvaldības līdzfinansējums 163 642 EUR. 

sarma_gerb_.jpg
novads v2 1.JPG

Šī projekta mērķis ir samazināt siltumefekta gāzes (SEG) un citas emisijas, palielinot apkures sistēmas efektivitāti, pārejot no fosilā kurināmā izmantošanas uz atjaunojamo enerģiju. Plānots, ka izbūvētā sistēma nodrošinās apkuri Salacgrīvas vidusskolai, bērnudārzam un stadiona tehniskajām telpām, tostarp pilnīgā aizvietojot esošās dīzeļdegvielas katlumāju.
Vides ministrs R.Vējonis uzsver: „Šodien Latvijai ir ļoti svarīgi veicināt valsts energoneatkarību. Tāpēc īpaši ir apsveicama Salacgrīvas pašvaldības iniciatīva pirmo reizi Latvijā izbūvējot pilsētas centralizēto siltumapgādes sistēmu, izmantojot jūras siltumu kā atjaunojamo enerģijas avotu”.
Projekta ietvaros izbūvēta piebūve esošajai dīzeļdegvielas kurināmā katlumājai. Piebūvē uzstādīti siltumsūkņi ar kopējo jaudu 1,1 MW. Jūrā ieguldīts siltumsūkņa ārējais kontūrs ar beztranšeju tehnoloģiju. Siltumsūknis ar jūras kontūru savienots ar cauruļvadiem caur stadionu un kāpām, izmantojot to pašu beztranšeju tehnoloģiju, tādejādi saudzējot apkārtējo vidi, tai skaitā kāpu zonu. Kopumā jūrā ieguldītas 18 cauruļvadu cilpas ar kopējo garumu 10 km. Pēc projekta realizācijas vizuāli redzams ir konteinera bloks/piebūve pie esošās katlumājas, pārējā uzstādītā infrastruktūra atrodas zem zemes un jūrā. Kā papildus ieguvums no uzstādītās sistēmas ir iespēja vasaras laikā sistēmu ekspluatēt dzesēšanas režīmā, tādējādi nodrošinot telpās vienmērīgu un patīkamu uzturēšanās temperatūru.
Pēc projekta realizācijas samazināsies CO2 emisijas daudzums (tonnas/gadā) no 508,72 līdz 265,3 (plānotais). Plānots, ka izmantojot siltumsūkni, gadā tiks saražotas 1736 Mwh ģeotermālās enerģijas.
Sūkņu stacijas un siltumtīklu izbūvi veica SIA „BGS”. Firmas valdes priekšsēdētājs Jānis Tērauds uzsver „Šis ir vēl nebijis projekts Latvijā, kurā izmantos principiāli jaunu principu – nevis zemes, bet jūras siltumu. Ūdens siltumatdeve ir lielāka, līdz ar to realizētais projekts varētu būt daudz efektīvāks.”
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs stāsta „Pašvaldībā meklējam alternatīvas energoapgādē. Iesākām šos jautājumus risināt ar mazajiem vēja ģeneratoriņiem, kuri ir uzstādīti bērnu rotaļu laukumā. ZBR ir uzstādīti siltumsūkņi un ir izbūvēti Saules kolektori, domājam, ka rekonstruējot domes ēku varētu to nolikt ar Saules siltuma kolektoriem. Kāpēc ne – mēs kļūstam patstāvīgāki un mazāk atkarīgi no globālajiem pasaules procesiem. Daudzi man prasa vai jūra nepaliks aukstāka – uz ko smejot atbildu – vasarā, kad iesiet peldēties, kājās būs jāvelk vilnas zeķes. Nopietni runājot - Tas, ka peldoties kājas nesals tas nu ir skaidrs. No vides speciālistiem esmu dzirdējis, ka tajā vietā jūrā, kur izvietots atvērtā kontūra tipa siltumsūknis mazāk veidojas zilaļģes, no zaļo puses tas ir labs atzinums.”
Ilga Tiesnese