Deju kolektīvi “Randa”un “Randiņš” Horvātijā
16.07.2019 05:55
Ir ļoti agrs 2.jūlija rīts, deju kolektīvi Randa un Randiņš pulcējās satikšanās vietā, lai plkst. 4.30 ar autobusu sāktu ceļu uz Horvātiju. Ceļojuma galvenais mērķis ir piedalīties III. Adriatic international Dance and Music Festival, kas notika no 04.07.-07.07.2019. Horvātijā, KRK un Senj pilsētās, pakārtotais mērķis ir iepazīt Horvātijas vēsturi ,kultūru un apskatīt kaut mazu daļu šīs skaistās zemes, kas ir nodēvēta par Adrijas jūras pērli.
Horvātija atrodas krustcelēs starp austrumu un rietumu Eiropu, tāpēc tajā ilgstoši saskārās dažādas tautas un kultūras, tās vēsture iesniedzas tālā pagātnē, cilvēces pašos pirmssākumos.
Ceļš ir garš – divās diennaktīs šķērsojām Lietuvu, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju līdz nonācām galamērķī Horvātijā. Dejotāji ir radoši ļaudis, kas prot īsināt garo ceļu ar dziesmām, spēlēm, humoru-tika uzņemta krietna deva C vitamīna smejoties.Autobusa piestāšanas pauzēs par fiziskām aktivitātēm rūpējās Emīls un Klāvs. Citā pauzē notika arī mēģinājumi, lai atsvaidzinātu atmiņā dejas un izkustinātu visas muskuļu grupas.
Iebraucot Horvātijā, skats pa autobusa logu paveras brīnišķīgs-var vērot ļoti daudzveidīgas dabas ainavas, sākot ar mežonīgām, neapdzīvotām klinšainām aizām un beidzot ar stāvām upju ielejām un žilbinoši skaistu, izrobotu Adrijas jūras krastu, ko iezīmē vairāki simti salu un saliņu.
3 jūlija vakarā pēc 1800 km. gara ceļa esam ieradušies Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā. Iekārtojušies viesnīcā, tūliņ visi dodas apskatīt naksnīgo Zagrebas vecpilsētu jeb Gorni Grad. Pirmais lielais pārsteigums bija spilgti izgaismotie Svētā Stefana katedrāles torņi Kaptolā. Zagrebā, tāpat kā Rīgā, var manīt daudz jūgendstila ēku rotājumu. Vērts redzēt pie parlamenta ēkas atrodošo sv. Marka katedrāli – tā ievērojama ar savu krāšņo jumtu – no Ungārijas vestās, apgleznotās flīzītes izkārtotas valsts un pilsētas ģerboņu formās. Zagreba ir gadsimtu vecāka par Rīgu,bet par valsts galvaspilsētu kļuva tikai pēc Horvātijas neatkarības iegūšanas 1991. gadā.
4. jūlijā agri no rīta dodamies ceļā, lai apmeklētu Plitvicas ezeru nacionālo parku, kas atrodas 2,5 h braucienā no Zagrebas , netālu no Bosnijas un Hercogovinas robežas. Plitvices ezeru nacionālais parks ir viens no vecākajiem un lielākajiem Horvātijā. Mūsdienās tas kļuvis par vienu no populārākajiem apskates objektiem Horvātijā, savukārt 1979. gadā tas iekļauts UNESCO pasaules dabas mantojuma sarakstā.Tā patiešām ir pasaka zemes virsū,- vieta, kur no skaistuma aizraujas elpa. Viss krāšņums gulst 16 ezeros, ko ieskauj biezie, zaļie meži, ūdenskritumos un brīnišķīgajās pastaigu takās. Šī vieta tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pasaulē. Piecas stundas staigājot pa takām pagāja nemanot. Vislielākais pārsteigums latvieša acij ir spilgti zilganzaļais ūdens, tik dzidrs, ka var redzēt cauri pat vairāku metru dziļumā.
Kad esam izbaudījuši Plitvicas ezeru burvīgo ainavu, dodamies uz 150 km. attālo tūristu ciematu Uvala Scott ,kas atrodas mierīgajā Dubno līcī pie Krkas salas. Šajā vietā mēs pavadījām 3 vakarus/naktis/agrus rītus. Laika apstākļi mūs lutināja-šīs dienas bija no + 25 līdz + 32 grādu karsts. Vislielākā bauda šai laikā bija pelde Adrijas jūrā-gan agros rītos, gan vakaros. Peldēt šajā salu bagātajā jūrā ir kā peldēt siltā pienā,akvamarīnzilais ūdens ir tik sāļš, ka pat peldēt ne īsti iemanījies cilvēks varēs itin viegli turēties virs ūdens. Pludmales nav ar dzeltenām, mīkstām smiltiņām pildītas, bet gan akmeņainas, pat iekārtotās ir ar granti nobērtas, kā arī vienmēr pastāv drauds uzkāpt kādam jūras ezim –vienu arī manījām un apskatījām.
5. jūlija rītā vietējā gida pavadībā dodamies apskatīt trešo lielāko Horvātijas pilsētu Rijeku. Rijeka ir visnotaļ jauka vieta, ko apmeklēt, lai redzētu tās lielisko arhitektūru pilsētas vecajā daļā.Gandrīz katras mājas lepnums ir logu slēģi, visās varavīksnes krāsās un dažādos izpildījumos-sarkani, zili, dzelteni, jauni, nosūbējuši un pat aizvēsturiski pusizjukuši. Pie Svētās Jaunavas Marijas Augšāmcelšanās baznīcas stāv Šķībais tornis, kuru 1377. gadā uzbūvēja venēcieši-kādu brīdi tas tika lietots kā zvanu tornis, taču laika gait palicis šķībs, un mūsdienās pilsētas iedzīvotāji to sauc par savu Pizas torni.Apmeklējām arī Trsat pili (Gradina Trsat) un Trsat dievnama baznīcu (Gospa Trsat) ,kas atrodas uz kalna ,kur paveras burvīgs skats uz Rijeku.
Tās pašas dienas vakarā mēs dodamies uz festivālu Krk pilsētā, kur ar saviem priekšnesumiem piedalījās deju kolektīvi no Ungārijas, Bulgārijas, Slovēnijas, Zviedrijas, Turcijas, Latvijas.Laikapstākļi joprojām mūs lutina un tajā laikā,kad Latvija ir +12, Horvātijā ir + 32, bet tas netraucē mums lieliski dejot ,smaidīt un iepriecināt festivāla apmeklētājus.
6.jūlija rītā dodamies uz Crikvenicas ostu, kur paredzēts izbrauciens ar kuģīti uz Krk salu Vrbnik pilsētu. Krk sala ir viena no Kvarner arhipelāga salām, kas atrodas Adrijas jūras ziemeļu daļā. Salas ir viegli pieejamas no iekšzemes pa tiltu , kas savieno to ar Horvātijas iekšzemi, un ar prāmi. Vrbnik ir vēl viena brīnišķīga Horvātijas pilsēta, kur atrodas visšaurākā ieliņa pasaulē, pa kuru visi izgājām cauri.Īsa ekskursija pilsētā ļauj novērtēt tās burvību, kuru piepilda māju pagalmos augošo Vidusjūru garšaugu aromāts.Lieliski atpūšamies, nopeldamies un vakarā atkal dodamies uzstāties ar savu koncertprogrammu uz festivāla koncertu, kas šoreiz notiek Senj pilsētā.Šis ir festivāla noslēguma koncerts, pēc kura katrs deju kolektīvs saņem piemiņas kausu un pateicību par piedalīšanos festivālā.Šis ir arī mūsu pēdējais vakars/nakts Horvātijā-no rīta jau sākam garo mājupceļu.
Uzsūkuši sevī pozitīvas emocijas, sauli, Adrijas jūras sāļumu, Horvātija mums paliks atmiņā ar ar savu skaisto dabu, smaragdzaļo jūru, daudzajām baznīcām, mazajiem veikaliņiem, kafejnīcām, demokrātiskajām cenām, nakts ballītēm, dejām, karstumu, rīta peldēm, brīnišķīgajiem festivāla koncertiem un vēl un vēl... Esot Horvātijā zūd realitātes sajūta un liekas, ka notiekošais ir sapnis.
Mums ir arī daudz PALDIES kabatā - deju kolektīvu vadītājai Anitai Gīzei par brauciena organizēšanu un ikdienas rūpēm par mums visiem, Salacgrīvas novada domei par finansiālu atbalstu, Paulai par tulkošanu, JDK Randa saka paldies SIA Acteks, SIA Sand Architecture and desing un SIA Kames par rūpēm un atbalstu.
Visu dejotāju vārdā Inga Čekāļina.
