Aizņēmumu nepieejamība pašvaldībām – ārkārtas situācija?
18.06.2019 11:30
Pagājušajā nedēļā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērsās pie valdības, adresējot Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam vēstuli, kurā tika norādīts – tas, ka pašvaldībām nav iespējams saņemt aizņēmumus pat Eiropas Savienības (ES) un pārējo ārvalstu fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, ir uzskatāms par ārkārtas situāciju, ziņo informācijas aģentūra LETA.
11.jūnijā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par 2019. gada kopējo pašvaldību aizņēmumu limitu un pašvaldību aizņēmumu pieprasījumiem, piedāvātos ierobežojumus pašvaldībām aizņemšanās jomā. Tie nosaka, ka prioritāri tiks izsniegti aizņēmumi Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Taču aizņēmums nevarēs pārsniegt projekta attiecināmo izmaksu kopsummu.
Paredzēts kredītus izsniegt arī pērn uzsākto projektu pabeigšanai. Pašvaldības gan vēlas īstenot arī investīciju projektus, kam nav saņemts fondu atbalsts.
FM dzīvajā rindā pēc aizņēmumiem šim mērķim gaida jau vairāk par 100 pieprasījumiem, kuru īstenošanai pašvaldības vēlas aizņemties aptuveni 44 miljonus eiro. Taču arī fondu atbalstīto projektu saraksts ir garš – gandrīz 70. To īstenošanai šogad būtu nepieciešams 41 un nākamgad vēl 31 miljons eiro. Jāpiebilst, šis saraksts nav noslēgts – tiek iesniegti aizvien jauni pieprasījumi.
Bažas par to, ka pašvaldības nevarēs tikt pie projektu īstenošanai nepieciešamajiem aizņēmumiem, vairākkārt paudis Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Šobrīd viņš Saeimā un valdībā notiekošo raksturo kā teātri ar mērķi radīt ilūziju, ka tiek kaut kas darīts valsts labā.
– Finanšu komitejā pārskatījām prioritātes, spriedām, ko varam darīt šajā situācijā. Ja valdība neko nemainīs, daudzi projekti būs jāatliek uz labākiem laikiem, – viņš uzskata. Pašvaldībā joprojām cer, ka varēs tikt pie līdzekļiem fondu atbalstīto ieceru īstenošanai, taču iespējas īstenot pārējās, visticamāk, nebūs. – Projektu sagatavošanā ieguldīti līdzekļi un enerģija. Turklāt to “derīguma termiņš” ir divi gadi, – viņš norāda. Ja šajā laikā projektu neīsteno, to faktiski var izmest atkritumu grozā. D. Straubergs uzskata, ka valdība šobrīd nespēj paskatīties uz attīstību ilgtermiņā, kā arī ignorē plānošanas dokumentos norādītās prioritātes. – Arī ierēdņi nesaprot, kas valstī notiek. Viņi spēlējas ar cilvēkiem, piedāvājot citās Eiropas valstīs sagrābstītas idejas, – viņš bilst, runājot par dažādām reformām un citiem ierosinājumiem, ar ko klajā nāk ministriju pārstāvji. Valdībai drīzāk vajadzētu paskatīties uz to, kas notiek Lietuvā un Igaunijā, lai saprastu, kādā virzienā attīstās reģions, kurā atrodas Latvija.
Linda Tauriņa Auseklis
