Latvijas avīze 24.maijā raksta

28.05.2019 12:18

Salacgrīvas novada desmitgade – attīstība un augšupeja. Salacgrīvas novadu un pilsētu raksturo daudz un skaisti epiteti: Zaļais novads, neatklātā Latvijas pērle, mazā kūrortpilsēta Latvijas ziemeļos, kur Salaca – arī viena no Eiropas nozīmes lašupēm, sasniedz Baltijas jūru, Ainaži – jūrniecības šūpulis un vieta, kur sākas Latvija un, protams, jūra, ar kuru saistīts gandrīz viss, kas notiek Salacgrīvā, Liepupē un Ainažos. Salacgrīva tuvu un tālu zināma ar milzīgu popularitāti ieguvušajiem Positivus festivāliem, ar Zvejnieku parkā jūlija otrajā sestdienā organizētajiem Jūras svētkiem un daudz vēl citiem pasākumiem.

Tuvākais un atraktīvākais jau rītdien – 25.maijā Reņģēdāju festivāls un Salacas lielā plosta sagaidīšana. Savukārt svētdien 26.maijā norisināsies izturības un spēka pārbaude Latvijā vienīgajā Amber Race Swimrun – skriešanas un peldēšanas sacensībās.
Kaut gan vasarā notiek katra gaumei atbilstoši pasākumi, noteikti jāpiemin vēl viens, ar ko slavena ir Salacgrīva – Nēģu diena 12.oktobrī.
Lai visu to nodrošinātu, lai patīkami un ērti būtu gan viesiem, gan pašiem novada iedzīvotājiem, lai notiktu mērķtiecīga attīstība, ir daudz jāplāno, jāstrādā un jāīsteno iecerētais. Kā tas izdodas, sarunā atklāj Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.
-Valda uzskats, ka viens no teritorijas veiksmīgas attīstības dzinējspēkiem ir uzņēmējdarbība. Ko varat teikt par Salacgrīvas novadu?
Dagnis Straubergs: -Nevaru sūroties ne par aktivitāti, ne attīstību. Taču sākumā gribu dalīties pieredzē par uzņēmējdarbības veidu, kurai it kā ir negatīva nokrāsa, bet vienlaicīgi nav noliedzams arī pozitīvais aspekts – alkoholisko dzērienu tirdzniecība pierobežā. Jā, arī pie mums ir atvērti šie milzīgie veikali, uz kuriem plūst Somijas un Igaunijas pircēji, bet viņu galamērķis nav tikai alkohola iegāde. Kopš uzsākta tā tirdzniecība, mūsu novadā ir attīstījies gan tūrisms, jo viesi vēlas kaut ko apskatīt, piedalīties, gan arī tā saucamais pakalpojumu tūrisms. Somijā, piemēram, ir ļoti dārgi friziera un kosmetologa pakalpojumi. Tos šobrīd izmanto pie mums un var teikt, ka radusies tāda savdabīga eksportprece. Vēl grādīgo dzērienu veikali ir devuši stimulu mūsu uzņēmējiem to tuvumā aktīvāk veidot dažādu citu produktu piedāvājumu – būvmateriālu, pārtikas, sadzīves tehnikas, arī ēdināšanas iestādes, un par pirkumiem atstātās naudas samērā prāva daļa paliek pašvaldībā un Latvijā. Pozitīvais ir vēl arī tas, ka, igauņi, vairāk iepazīstot mūsu pusi, izvēlas šeit investēt. Esam viņiem jau pārdevuši vairākus objektus, kur attīstīt ražošanu.
Vēl novadā veiksmīgi darbojas kokapstrādes uzņēmumi, saliekamo māju būvniecība, intensīvi tiek izmantoti ostas pakalpojumi un ir liels prieks, ka joprojām strādā “Brīvais vilnis”. Arī ēdināšanas, restorānu, atpūtas, tūrisma, izklaides, dažādu pasākumu bizness ir ļoti attīstīts, jo Salacgrīvas novads taču ir jūras novads.
Joprojām ar grantu konkursu atbalstu biznesā tiek iesaistīti jaunieši. Kopš 2011.gada, kad sākām jauniešu biznesa plānu konkursu komercdarbības uzsākšanai, atbalstītas vairāk nekā 20 projektu idejas.
-Vai kāda īstenojusies arī projektā “Radīts Salacgrīvas novadā”?
-Iespējams, taču šā projekta mērķis ir popularizēt mūsu novadā ražoto, arī tūrisma, atpūtas, ekskursiju iespējas – principā visu, ko vien mēs šeit protam, varam un darām. “Radīts Salacgrīvas novadā” realitātē ir veikals – izstāžu telpa Via Baltica tranzītceļa malā, tādēļ ērti apmeklējama un, kas zina, varbūt caurbraucēji ārzemnieki arī šeit piestāj, ieinteresējas un var veidoties izdevīga sadarbība mūsu uzņēmējiem un komersantiem.
-Novadam ir trīs robežas: iekšzemes, Igaunijas un jūras. Kā apsaimniekojat savdabīgāko – jūras?  
-Kopš 2013. gada mums pieder divi kilometri jūras teritorijas un piekrastes. Tādēļ ir pilotprojekts par jūras un piekrastes apsaimniekošanu. Šajā pavasarī īstenojās sen lolots sapnis – tika ielikts pamatakmens jahtotāju un ūdensporta servisa centram. Pilsētai un noteikti visiem ūdens sporta cienītājiem tā būs ļoti īpaša vieta, jo līdz ar to sākas visa krasta atraktīvās, publisko aktivitāšu teritorijas attīstība. Vēl ir ideja par dūņu atbilstošu pielietošanu, ko piekrastē droši vien pēc kāda laika īstenosim. Protams, vārds osta vienlaicīgi ir sinonīms vārdam uzņēmējdarbība, jo tur notiek viss, kam vien izmantojams ūdensceļš.
-Vai projektu realizēšanai izmantojat Eiropas Savienība struktūrfondu atbalstu?
-Daudzu projektu īstenošanai esam izmantojuši Eiropas Savienības dažādu programmu finansējumu, tāpat valsts un pašvaldības līdzekļus un turpinām to darīt. Patlaban vienīgi ir lielas bažas, ka ieceres var nobremzēties, jo valsts pārtraukusi kreditēšanu. Var gadīties, ka ne tikai mēs, bet daudzas pašvaldības zaudēs pat projektos jau ieguldītos līdzekļus. Šī ir nelabvēlīga situācija arī uzņēmējiem, kuri tagad nezina – startēt, jeb nestartēt mūsu izsludinātajos iepirkumos. Es uzskatu, ka valdības jaunie noteikumi attiecībā uz kreditēšanas aizliegumu, pašvaldībām ir ļoti nedraudzīgi. Daudzi projekti iekavējās jau tādēļ, ka tik ilgi tika veidota jaunā valdība. Tagad līdzekļu piešķiršana vispār pārtraukta. Salacgrīvā tādēļ jau kavējas labā krasta centra sakārtošana, Zvejnieku parka rekonstrukcija, vairāki citi projekti būs jāiesaldē. Pie dažiem esam vairākus gadus strādājuši, lai iegūtu Eiropas finansējumu un tādēļ ļoti vēlētos, lai valdība tomēr jautājumu par līdzfinansējumu atrisina. Citādi šķiet, ka plānotās administratīvi teritoriālās reformas iedvesmoti, politiķi izlēmuši pašvaldībām naudu nedot. Poētiski izsakoties, lopiņu pirms kaušanas ar reņģēm nebaro, lai gaļai nav zivju piegaršas...
-Bet projektu īstenošanā jau ir arī veiksmes stāsti.
-Nenoliedzami. Šis pats jahtotāju servisa centrs, ūdenssaimniecības sakārtošana, būs Via Baltica posma rekonstrukcija un kapitāla pārbūve pilsētas teritorijā. Kā zināms, tas ir tranzīta ceļš un jāuzlabo apstākļi, lai pēc iespējas mazāk ciestu cilvēki – jāizveido droša vide gājējiem un velosipēdistiem.
-Kāpēc esat optimizējuši būvniecības projektus?
-Jau pieminētās valsts kreditēšanas politikas dēļ mums vajadzēja pārskatīt un izlemt, kurus būvniecības projektus iesniegt pirmos un kurus piebremzēt vai pat atlikt. Mēs, protams, gribējām un būtu realizējuši visus, ja būtu saglabājusies līdzšinējā sistēma.
-Jūs sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem esat īstenojuši eksperimentālos projektus par attīrīšanas ietaisēm Ainažos un Svētciemā. Kāpēc?
-Tā kā pašvaldība vienmēr ir atvērta jaunām idejām un, zinot, ka daudzviet, kur ar laiku būs centralizētā ūdensapgāde, vajadzēs risināt arī kanalizācijas un notekūdeņu novadīšanas jautājumus, izlēmām piedalīties pilotprojektā. Sadarbībā ar zinātniekiem ir atrasts notekūdeņu apsaimniekošanas risinājums, kas paredzēts nelielām kopienām un individuālajām mājām. Universitātes speciālisti šīs attīrīšanas sistēmas apsekos, testēs un izvērtēs, vai šāds risinājums ir efektīvs, kā arī izstrādās ieteikumus par visatbilstošākajām videi draudzīgākajām tehnoloģijām un izmaksām katra vajadzībām.
-Savulaik Salacgrīva bija pirmā valstī, kur centralizētajā siltumapgādes sistēmā sāka izmantot jūras siltumu, ielu apgaismojumā saules un vēja enerģiju, bet izglītības iestādēs saules kolektorus. Kādi ieguvumi?
-No saules paneļiem ir ieguvumi. Īpaši vasaras periodā, kad izglītības iestādes, Zvejnieku parks uzņem bērnu nometņu dalībniekus un ir nepieciešams karstais ūdens. Arī ielu apgaismojuma projekts attaisnojies. Diemžēl jūras siltumsūkņi ir izslēgti. Iemesls tikai viens – kopš ieviesta OIK, jūras siltuma izmantošanas sistēma mums nav ekonomiski izdevīga. Lūdzām Ekonomikas ministrijai atļauju OIK nepiemērot. Atteica. Gaidīsim labākus laikus, kad OIK lietā valstī kaut kas mainīsies, taču pagaidām mums lētāk ir apkurei izmantot dīzeļdegvielu.
-Vai Salacgrīvas novads gaida Rail Baltica?
-Protams, ka gaida un tā bija viltus ziņa, ka Salacgrīva esot pret dzelzceļu. Mēs nekad neesam bijuši pret, mēs vienīgi aicinājām jautājumu risināt maksimāli efektīvāk, lai nākotnē radītu mazāk problēmu novada attīstībai. Sarunas, ko uztvēra kā mūsu iebildumus, bijušas tikai par to, lai sliežu ceļu pavirzītu kādu gabalu tālāk – nostāk no apdzīvotām vietām. Taču, kur lieli vīri novilkuši svītru, tur maziem vairs neļauj jaukties. Par Rail Baltica labā ziņa ir tā, ka šobrīd jau apstiprināts – novadā būs divas pieturas. Iespējams, Saeima, valsts prezidents un ministru prezidents atzina par pamatotu pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli, lai tajās teritorijās, kur būvēs trasi, nodrošina arī reģionālos pārvadājumus. Ar šo pieturu izbūvi palielināsies mobilitāte, cilvēku plūsma, jo būs izdevīgi nokļūt Rīgā, lidostā, darbā. Iespējams, kādā tālā nākotnē varētu notikt arī preču vagonu uzpildīšana.
-Ja runājam par jūras piekrastes apsaimniekošanu, tad novada teritorijā ir tāds savdabīgs dabas liegums – Randu pļavas.
-Esam piekrituši kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi startēt pilotprojektā par pļavu turpmāko uzturēšanu un uzkopšanu. Meklēsim iespējas šajā Natura 2000 teritorijā attīstīt arī uzņēmējdarbību. Mums jau vēl ir arī Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta teritorija, Salacas ieleja ar lašupēm un daudz citu aizsargājamu dabas objektu. Ne velti esam apstiprinājuši deklarāciju par Zaļo novadu. 
-Ir skaidrs, ka novads attīstās, nostabilizējas, realizē ieceres iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai. Vai šo ritmu neizjauks plānotā administritatīvi teritoriālā reforma, šī mākslīgā robežu sazīmēšana un faktiski pavēle turpināt tautai dzīvot nevis tā, kā tauta vēlas, bet kā vēlas viens ministrs - Juris Pūce?
-Ir ārkārtīgi absurdi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadības puses deklarēt, ka pašvaldību vadītāji vēloties saglabāt savus krēslus un tādēļ ir pret reformu. Nē, pašvaldība nav pret reformu. Pašvaldība ir pret brāķa vērtu iegribu. Tāpat ir absurdi, ka iedzīvotājiem neļauj piedalīties reformas procesā un izteikties, kā viņi vēlas turpmāk dzīvot. Ja ministrija grib kaut ko mainīt, vispirms jānopamato, kāpēc, kāda un kur ir problēma esošajam dalījumam. Šobrīd ir tikai skaļi saukļi un pat zinātnieki pateikuši, ka nesaskata reformai pamatojumu. Tikai tad, ja problēma identificēta, meklējam risinājumus: vai grozām teritorijas robežas, vai mainām funkcijas, kā veidojam politisko pārstāvniecību. Patlaban, vien ar dažiem izņēmumiem, padomju laika Latvijas kartē ar treknu zīmuli savilktas bijušo rajonu līnijas. Es gribu teikt, ka mēs viļamies tajā, ko vēlamies redzēt nākotnē un kā to būvējam. Kas tad bija rajona struktūra? Pirmkārt, centralizēta plānošana ar pārvaldību rajona centrā un saimnieciskajiem – visu institūciju pakalpojumiem noteiktā attālumā. Tagad ir tirgus ekonomika, citi apstākļi un rodas jautājums, vai tad kādam radusies vēlēšanās atgriezties vecajā struktūrā. Vēl absurdi man šķiet, bet šoreiz runāšu konkrēti par Salacgrīvas novadu, ka ministrijā neviens nav izanalizējis, kāda tad ir pašreizējā attīstības infrastruktūra. Mēs veidojam “EiroVelo 13-dzelzs priekškars”, kas iet gar jūras krastu, bet kopumā aptvers 20 valstis, mums būs Real Baltica ar divām pieturām, jau šobrīd ir Via Baltica, ir piekraste, ir ostas, ir pievadceļi. Pārzīmējot karti, nav ņemts vērā, kur tad nākotnē vēl pastiprināti veidosies šādi attīstības mezgli.
Ministrijā uzsver, ka pašvaldības nesniedz pakalpojumus. Bet, kurā tos nesniedz? Konkrētību, nevis abstraktus vispārinājumus, lūdzu! Salacgrīvas novads, piemēram, sniedz pilnīgi visus pakalpojumus. Var jau uzzīmēt jaunas robežas, bet ne jau par teritorijas izmēru ir jābūt stāstam. Galvenais – kas šajā teritorijā atrodas, kāds ir tās saturs. Tādēļ mans piedāvājums, ja veicam reformu, tā ir jāizstrādā kvalitatīvi, atbildot uz visiem jautājumiem.
-Sanāk pretruna – VARAM aizliedz iedzīvotājiem brīvprātīgi izteikties, bet tajā pašā laikā paziņo, ka ministrija organizēs aptaujas. Jūs zināt, par kādu tēmu tās būs?
-Nezinu. Saprotu vien to, ja aptaujas organizēs par pārzīmēto karti, tad reformas tēma nav apspriešanas vērta. Kā jau teicu, ar zīmuli novilktajās strīpās nav informācijas ne par funkcijām, ne pārvaldību, vispār par neko. Ja vienkāršoti salīdzinām, tad taču pat veikalā ieejot, gribam zināt, kas atrodas iepakojumā. Tādēļ ministra Pūces plānoto plašo apspriešanu var nosaukt par tīri manipulatīvu, sak’, parunājat, parunājat, notiks pēc manas vēlmes. Faktiski tādejādi tiek ignorēta pat Eiropas Savienības vietējo pašvaldību Harta, kurā ierakstīts, ka šādos gadījumos jārīko referendums, lai sabiedrība ar savu balsojumu saka galavārdu. Man, vērojot patlaban notiekošo, negribas ticēt, ka mēs patiešām tik haotiski un vienkārši veidojam Latvijas valsti, ka ministrs Pūce tomēr ieklausīsies sabiedrības viedoklī, savukārt Saeima nebūs tik akla, ka aizies viena ministra pavadā.
Dažviet izskan, ka sabiedrība esot deleģējusi jaunajai Saeimai veidot administratīvi teritoriālo reformu. Tā ir pilnīgi melīga informācija, jo nevienā brīdī neviens deputāta kandidāts par to nerunāja. Par reģionālo reformu gan, taču tā ir pilnīgi atšķirīga lieta. Tā ir reforma, ko vēlas arī pašvaldības.

Ilze Galkina Latvijas avīze