Mācītāja vērtējums par Ainažu psihoneiroloģisko slimnīcu
02.02.2018 06:57
Rakstu sakarā ar notikumiem par un ap Ainažu psihoneiroloģisko slimnīcu. Esmu LELB mācītājs Andris Vilemsons un jau vairākus gadus arī kalpoju un strādāju šajā slimnīcā, vadot Bībeles nodarbības, svētbrīžus (divas reizes mēnesī) un veicot individuālas sarunas.
Nodarbību un svētbrīžu apmeklējums ir brīvprātīgs, vecums ļoti dažāds. Apmeklējums - no dažiem pacientiem līdz pat vairāk kā trīsdesmit (atsevišķos gadījumos). Protams pie manis neved tos “smagākos gadījumus”. Man tiek dota brīva komunikācija ar pacientiem. Tāpat arī brīvi komunicēju ar iestādes personālu un ir regulāras privātas sarunas ar slimnīcas vadītāju Ilonu Balodi. Tāpēc es domāju, ka esmu diezgan labi informēts par slimnīcas darbu, specifiku un tās problēmām.
Savā vairāku gadu darbā neesmu novērojis, ka pacienti būtu iebaidīti vai pret viņiem izturētos vardarbīgi. Man ir bijušas neskaitāmas privātas sarunas, bet neviens nav sūdzējies vai arī licis nojaust par vardarbību no personāla puses slimnīcā. Es domāju, ja notiktu sistemātiska vardarbība pret pacientiem vai kādu no pacienta, es to zinātu. Manuprāt ir notikusi slimnīcas darbības un vadītājas Ilonas Balodes tīša vai netīša nomelnošana.
No daudzajām sarunām un to ko es zinu par slimnīcu un tās specifiku varu secināt, ka masu mēdijos izskanējušie pārmetumi, lielā mērā ir nekompetenta pļāpāšana. Piemēram, par pacienta uzturu un mazām porcijām, kas ir pārbaudāma lieta – vai tas ir saskaņots un atbilst prasībām, vai nē; ka nevar palātā būt privātas mantas, kas ir drošības un kārtības jautājums; par ierobežojumiem saziņā ar vecākiem, par ko man neviens nav sūdzējies.
Kas attiecas uz tiesībsargu Juri Jansonu un viņa vadīto biroju, domāju, ka viņu publiskie izteikumi par slimnīcas darbu ir nosodāmi. Tiesībsargs Jansons bez problēmām ar saviem izteikumiem var nospļaudīt un emocionāli izvarot cilvēkus uz aizdomu pamata. Manuprāt, vispār ir jāizvērtē šī biroja lietderīgums. Jo, vai dēļ atsevišķiem paveiktiem darbiem Valstij būtu nepieciešams uzturēt veselu biroju? Protams, birojam ir jāreaģē uz viņiem pieejamo informāciju. Bet, manuprāt, šeit ir jāizvērtē biroja darbība un īpaši publiskie izteikumi.
Kas attiecas uz redzētiem zīmējumiem un lelles siešanu, manuprāt, loģisks jautājums ir – kur ir pārējie zīmējumi un pārējās siešanas. Un, vai šis gadījums nav jāuzlūko kā atsevišķs, nevis jāuzskata kā sistemātiskas vardarbības pazīme?
Tāpat ir jāsaprot, ka pacienti ienāk šajā slimnīcā jau ar garāku vai īsāku priekšvēsturi. Un šis jautājums ir daudz plašāks: pacients; ģimene vai vide, no kuras viņš nāk; citas valsts iestādes utt. Un visā šajā virknē Ainažu psihoneiroloģiskā slimnīca ir tikai viens posms. Un ne jau tas pirmais. Tādēļ te ir jāsaredz un arī jānodala problēmas, kas ir plašākas un pat valsts mēroga. Un zinot šo darba apjomu un problēmas, kas jārisina slimnīcas vadītājai Ilonai Balodei, ar ko jātiek galā personālam, es nebrīnos, ja ir kādi trūkumi. Bet domāju, ka tās jau ir Valsts mēroga problēmas. Un šīs problēmas, manuprāt, sen jau ir nodefinētas un zināmas, piemēram, finanšu trūkums, speciālistu trūkums (sevišķi reģionos), ģimenes institūcijas degradācijas mēģinājumi u.c..
Vairāku gadu garumā strādājot šajā slimnīcā vienmēr esmu brīnījies par to, ka mūsu Valstī, kurā ir virkne būtiskas problēmas, ir tik augsta līmeņa ārstniecības iestāde. Esmu apbrīnojis šīs slimnīcas darbiniekus un viņu spēju un pacietību darīt šo grūto darbu. Un vienmēr esmu apbrīnojis slimnīcas vadītājas un dakteres Ilonas Balodes darba spējas, ziedošanos un nenovērtējamo ieguldījumu šajā slimnīcā. Ne par velti viņa ir saņēmusi virkni atzinības un arī apbalvojumu - Atzinības krusts.
Man ir skumji, ka tiesībsarga birojs un tiesībsargs Juris Jansons ar saviem izteikumiem, ceru, ka iedomas un neprofesionalitātes dēļ, šos pašaizliedzīgos cilvēkus Valsts mērogā nospļauda, nomelno un pazemo.
Es, protams, nevaru izvērtēt un zināt visu, un arī neesmu gluži šīs jomas speciālists. Bet, kā mācītājs, kurš vairāku gadu garumā esmu tur strādājis, domāju, ka kopumā mans vērtējums un redzējums ir objektīvs un precīzs. Un te izkristalizējas divas jomas – medicīna ar tās problēmām un tiesībsargs un viņa biroja darbs.
Visu summējot, uzskatu, ka mērķtiecīga sistemātiska vardarbība slimnīcā nav. Ka tiesībsargam Jurim Jansonam ir jāatvainojas par saviem izteikumiem un jāizvērtē sava atbilstība ieņemamajam amatam. Lai gan es neizslēdzu arī iespējamību, ka šim stāstam ir dziļākas saknes, par kurām mēs uzzināsim, bet varbūt arī neuzzināsim, vēlāk.
P.S. Kas attiecas uz Tiesībsarga biroju un pašu tiesībsargu Juri Jansonu, tas ir mans personīgs viedoklis. Bet kas attiecas uz slimnīcu un tās personāla darbu, domāju, ka tas nav viedoklis, bet objektīvs vērtējums un fakti.
LELB mācītājs: Andris Vilemsons
