Sarunas par roņiem
23.03.2017 10:47
15.martā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijā, Salacgrīvā, notika seminārs par Roņu aizsardzības/apsaimniekošanas plāna izstrādes programmu. Tajā piedalījās piekrastes zvejnieki, valsts vides dienesta darbinieki un pašvaldības speciālisti.
Latvijas roņu aizsardzības un apsaimniekošanas plāns būs roņu un zvejniecības ekspertu veidots stratēģisks dokuments, kurā tiks iekļauti risinājumi roņu sugu aizsardzības turpmākai nodrošināšanai, kā arī praktiski risinājumi, kas ļaus mazināt vai novērst konfliktsituācijas roņu radīto zaudējumu dēļ. Līdzīgi dokumenti ir izstrādāti mūsu kaimiņvalstīm pie Baltijas jūras, nu mūsu kārta.
Šī plāna izstrādi, Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā, ir uzsākusi Igaunijas bezpeļņas organizācija “Pro Mare”.
Semināra dalībniekus uzrunāja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektores vietniece GuntaGabrāne. Viņa uzsvēra “līdz šim ierobežot roņu skaitu liedza datu un informācijas trūkums, zvejnieki neziņo par roņu nodarītajiem zaudējumiem, jo baidās saņemt sodu, par tīklos bojā gājuša roņa atrašanas ziņošanu. Ronis taču ir aizsargājamais dzīvnieks. Roņu aizsardzības un apsaimniekošanas plāns ir pirmais solis roņu populācijas ierobežošanas plāna izstrādē. Tāpēc ir nepieciešama sabiedrības iesaiste, šis plāns mums palīdzēs risināt cilvēku un roņu līdzāspastāvēšanas ideju.”
Par projektu “Dabas skaitīšana” klātesošos informēja šī projekta vadītāja Īrisa Mukāne, par roņu populāciju stāvokli Baltijas jūrā un Rīgas līcī stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts Valdis Pilāts un Pro Mare, direktors Mart Jüssi no Igaunijas. Viņš arī iepazīstināja ar roņu apsaimniekošanas plāna sagatavošanu un īstenošanu Igaunijā.
Valdis Pilāts centās atbildēt uz jautājumu, ko mēs zinām par roņiem Latvijā un kāda ir juridiskā bāze roņu aizsardzībai un pārvaldīšanai Baltijas jūrā un Latvijā. Viņš roņus salīdzina ar aisbergiem, kurus redzam, bet neko daudz par viņiem nezinām. Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas: pelēkais, pogainais un plankumainais. Roņu skaits Latvijas piekrastes ūdeņos pēdējo divdesmit gadu laikā ir pieaudzis.
Zivju Resursu pētniecības departamenta vadošais pētnieks Māris Plikšs no pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta “BIOR”, runāja par roņu un zvejnieku mijiedarbību Latvijā. Roņu skaits pieaug un tie parādās arī saldūdenī – Daugavā, Lielupē, Babītes un Liepājas ezeros, arī Salacā. Tas liecina, ka roņu populācijā stāvoklis ir labs un viņi meklē plašākus barības rajonus. Latvijā situācija nav unikāla, bet specifiska, jo pie mums nav roņu vairošanās vietu, viņi neiznāk sauszemē un ir sastopami tikai atklātā ūdenī. Pie mums viesojas starptautiski roņi, kuri nepazīst robežas, bet rada lokālas problēmas un tās mēs varam risināt izstrādājot un ieviešot roņu aizsardzības un apsaimniekošanas plānu. Lai noskaidrotu roņu radītos zaudējumus 2016.gadā ir veikta piekrastes rūpnieciskās zvejas zvejnieku anketēšana. Uz izsūtītajām 141 anketām zinātnieki saņēma vien 26 atbildes. Tas ļāva secināt, ka tīklu zvejā roņu radītie zaudējumi bija lielāki nekā murdu un stāvvadu zvejā.
Māris Plikšs stāstīja arī par roņu nodarīto zaudējumu ierobežošanu, kas iespējama izmantojot drošus zvejas rīkus, roņu atbaidīšanu un aizsargājošās medības.
Par roņu aizsardzības plānu Igaunijā informēja biedrības Pro Marepārstāvis Ivar Jüssi. Kaimiņzemē ir atļautas roņu medības, 2016.gadā izdotas 57 licences, nomedīti 7 roņi, izrādās, tas nav nemaz tik vienkārši, ne visi zvejnieki ir mednieki. Viņš uzskata, ka Latvijā ir nepieciešami lokāli risinājumi roņu skaita ierobežošanā, kas balstās vislabākajā kaimiņvalstu pieredzē. Nevajag gudrot jaunu velosipēdu, bet izvēlēties un atrast labāko no Baltijas valstu pieredzēm. Igaunijā roņu aizsardzības plānu izstrādāja divarpus gadu laikā, problēmas radījusi tā ieviešana. Latvijā šāda plāna izstrāde un ieviešana prasītu piecus līdz septiņus gadus.
Runājot par roņu aizsardzības plāna izstrādi Latvijā, Māris Plikšs uzsvēra, ka viens no pirmajiem soļiem tā izstrādē ir atkārtota piekrastes zvejnieku anketēšana, zvejas nozvejas žurnālos zvejniekiem būs jānorāda roņu radītie zaudējumi un bojā gājušie roņi un valstī jārod iespēja sakārtot likumdošanu roņu skaita samazināšanai, kā arī jāizstrādā kompensācijas mehānisms roņu radīto zaudējumu postījumu segšanai.
2016. gada decembrī ir noslēgts līgums ar Igaunijas bezpeļņas organizāciju “ProMare” par sugas aizsardzības plāna izstrādi Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos sastopamajai sugu grupai “Roņi”. Tas būs roņu un zvejniecības ekspertu veidots stratēģisks dokuments, kurā tiks iekļauti risinājumi roņu sugu aizsardzības turpmākai nodrošināšanai, kā arī praktiski risinājumi, kas ļaus mazināt vai novērst konfliktsituācijas roņu radīto zaudējumu dēļ. Sugas aizsardzības plāna izstrāde jāpabeidz 2019. gada septembrī, plāns tiek izstrādāts 10 gadu laika posmam.
Zālē sēdošie vīri pauda neapmierinātību “kāpēc mēs nevaram Latvijā izmantot jau citu valstu izstrādātos un ieviesos aizsardzības plānus? Ja tik ilgi būs jāgaida nebūs vairs zvejnieku un arī zivju vairs nebūs, jo roņi visas būs apēduši.
Kā būs rādīs laiks, bet mēs aicinām piekrastes zvejniekus iesaistīties anketēšanā un ziņot par bojā gājušajiem roņiem un roņu nodarītajiem zaudējumiem.
Ilga Tiesnese
