Par Briselē spriesto….
21.10.2016 06:37
Otrdien, 18.oktobrī Briselē (Beļģijā) norisinājās Latvijas konsultācijas ar Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorāta pārstāvjiem par Salacgrīvas posma – C5 alternatīvas, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību.
Šajās sarunās piedalījās Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta pārstāvis Nicola Notaro, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pārstāvji, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs un hidrobiologs, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Andris Urtāns.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, paužot savu viedokli, uzsvēra “Katrs kā grib tā tulko šīs sarunas. Ja Eiropas komisijas pārstāvjiem uzdodam jautājumu vai valsts drīkst rīkoties nelikumīgi, tad atbilde ir – nedrīkst. Eiropas Komisijas pārstāvis saka tā, viens variants ir – nešķērsot Natūra 2000 teritoriju un otrs – šķērsot šo teritoriju, bet darot to ir jāpierāda, ka netiek nodarīts pāri Natūra 200 teritorijai. Ņemot vērā, ka šī teritorija ir 60 metri, es domāju, ka tas ir iespējams, manuprāt šim jautājumam ir divi turpmākie risinājumi”
Pašvaldības vadītājs uzskata, ka šobrīd tiek radīts ārkārtīgs haoss, neradot skaidrību kā jautājumu risināt. Viņš uzskata, ka ir jāsarēķina cik ilgu laiku prasa šīs konkrētās teritorijas pārpēte, iespējamo risinājumu sagatavošana un saskaņošana ar Eiropas komisiju. Eiropas komisijas pārstāvji ir pateikuši, ka savu atzinumu viņi ir gatavi sniegt 3 – 6 mēnešu laikā. Satiksmes Ministrijas pārstāvis Ministru kabineta sēdē ir pateicis, ka gads, līdz 2 gadiem, ko varētu atvēlēt pētniecībai, šo projektu nekādā veidā nekavēs. Vai to var izdarīt šajā laikā? Otrais jautājums – cik tas maksā? Ir jāsaliek kopā abi šie jautājumi, jāiet uz Ministru Kabinetu un jāizdara izvēle. Ja tas prasa gadu līdz diviem gadiem, tad tas ir izdarāms un projekts netiek kavēts. Ir jāzina nepieciešamais finansējums un finansētājs, ja līdzekļus nevar atrast Ministru Kabinets, varbūt, pašvaldība to var finansēt.
Pašvaldības vadītāja secinājums ir vienkāršs - Eiropas Komisija neko nedz atļauj, nedz aizliedz. “Šis jautājums ir jārisina nacionālajā līmenī, bet mēs – latvieši, nācija, kura vienmēr ir uzskatīta par strādīgu tautu, šajā gadījumā labāk runājam, taisām ažiotāžu un troksni nevis darām. Šodienas vienaldzību mūsu bērni un mazbērni nesapratīs un mācīsies no mums būt tādi paši gļēvuļiem. Mēs Salacgrīvā neesam pret nākotnes attīstību, bet lietas ir jārisina nevis jābaida sabiedrība. Ir jāatrod konstruktīvs risinājums Salacgrīvas posma – C5 alternatīvas, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamībai, jo Baltijas jūras piekraste ir viena no Latvijas lielākajām vērtībām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības veicināšanu. Ir jāpāriet no runām pie konkrētiem darbiem, VARAM ziņojumam jāpievieno procesa izpētes laiki un izmaksas un tas jāiesniedz Ministru Kabinetā, pēc tam atliks gaidīt atbildi no Ministru kabineta.”
Komentāru pēc sarunām Briselē sniedza hidrobiologs, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Andris Urtāns “Situācijas izvērtēšanā jau pēc Ietekmes uz vidi izvērtēšanas procesa (IVN) biju piesaistīts kā sertificēts ūdeņu eksperts, jo Dome gribēja uzzināt, vai IVN procesā bija pietiekoši izvērtētas arī ietekmes uz ūdens vidi. Izlasot IVN dokumentu, nācās secināt, ka šādas ietekmes izvērtējums ir bijis paviršs un te reāli esošā Eiropas nozīmes dzīvotne “Straujteces un dabiski upes posmi” vispār neparādās nevienā ielejas šķērsojuma variantā. Pat nepieceļoties no krēsla interneta vidē var uzzināt, ka Vitrupe ir viena no visas Baltijas jūras 59 upēm, kurā, kaut arī nelielā daudzumā, nārsto laši. Tāpat internetā ir brīvi pieejams ar starptautiska projekta finansējumu izstrādāts Vitrupes lašveidīgo zivju apsaimniekošanas plāns. Tajā ir uzskaitītas veselas piecas Vitrupē dzīvojošās Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās zivju sugas (platgalve Cottus gobio,akmeņgrauzis Cobitis taenia, lasis, nēģis, kā arī dūņu pīkste Misgurnus fossilis //pēdējā gan lieguma teritorijā varētu arī nedzīvot, jo sastopama upes augšteces lēnajos posmos//). Proti, Vitrupes ūdeņu vērtības ir starptautiski apzinātas un novērtētas. Salīdzinājumam, Vitrupes ielejas dabas liegumā šobrīd ir konstatēta 1 sauszemes Eiropas īpaši aizsargājamā gliemežu suga un 6 ūdeņos dzīvojošas Eiropas īpaši aizsargājamas zivju, nēģu un gliemju sugas. Tad rodas jautājums par samērīgumu un kompetenci- kāpēc uzsveram tikai daļu no Vitrupes dabas lieguma vērtībām?
Jāapzinās, ka vērtējam un runājam par, iespējams, vienu no šīs simtsgades lielākajiem būvniecības objektiem Latvijā. Un tieši tāpēc ir nepieciešams rūpīgi un galvenais - vispusīgi – izvērtēt visas vērtības un arī attīstības iespējas ne tikai rītdienas, bet arī daudzu desmitgažu skatījumā. Izbūvējot šobrīd ieteikto jūrai tuvāk novietoto B2-2 variantu, tiks sašaurināta jūrai tuvākā un pieejamā zona. Tas ir pretrunā ar dažādiem plānošanas dokumentiem un tajos uzsvērto jūras piekrasti kā nacionālo vērttību. Piemēram,
Latvija 2030 telpiskās attīstības perspektīva “Baltijas jūras piekraste - viena no Latvijas lielākajām vērtībām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības veicināšanu”.
Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam - Mērķis: Veidot Baltijas jūras Latvijas piekrasti kā saimnieciski aktīvu un kvalitatīvu dzīves, biznesa, kultūrvides un rekreācijas telpu, efektīvi izmantojot piekrastes resursus.
