Liepupītes ceļojums
22.07.2016 08:48
Jau pavisam drīz – 30.jūlijā Liepupes pagasta svētki.
Publicējam Anitas Prankas tik mīļajai Liepupei veltītās dzejas rindas
Liepupītes ceļojums
Zibacīte, Liepupīte, brūno acu meitenīte,
Draisks tavs skrējiens koku ēnā
Slēpts no ziņkārīgo skatiem,
Dodoties uz zilo tāli.
Cauri pļavām, cauri laikiem,
Palēkdamās pāri saknēm,
Tu kā meitenīte maza
Virpuļo un nav tev gana!
Meža lokā, rēnā ēnā
Izbrien pāris majestātisks –
Aļņi, kuriem šeit ir mājas,
Lēnīgi pie ūdens stājas.
Bet pirms saule aust un riet
Dzērves sasaucas un dzied.
Visi zina, tas slēpts ir acīm,
Tik mums ieklausīties liek.
Gribu dzirdēt Jāņu dziesmas,
Redzēt purva uguntiņas,
Baronmuižu jaunā godā,
Bērnu rosmi skolas solā.
Pamest šļakstu peldētājiem,
Baznīcgailim augstā tornī!
Kur te velēja un skaloj,
Kāra zīļu vainadzīnu?
Te tas: pilskalns priedēm segts,
Čukst par ejām, slēpto mantu,
Akmeni, kas priekšā velts,
Neceļams, lai te ko zagtu!
Svešnieki un tirgoņkuģi
Stāja grīvā lūkoties.
Zibens cirta, vaikings* zaga
Līdz ar lībju dvēselēm.
Liedags, lūk, un jūra zila
Aizrauj elpu, sirds tik pilna!.....
Pierimst skrējiens, apklust čala,
Pieņem mani, nu es tava!
Jūra smaida, jūra laba:
Nāc un iebrien viļņu vērpēs!
Manas meitas spraunās nāras
Teiks tev “paldies”, dos tev mājas!
Zibacīte, Liepupīte! Brūno acu meitenīte!
Senas teikas, jaunas vēsmas aiznes tālu jūriņā.
Krustīti no visām pusēm: lībji, livonieši, balti,
Letiņi ar raupjām rokām – “Boltu” jūras krastos kalti,
mūžu mūžos bija te un būs!
* Vi Kien (Vai Kīn) – divi ragi, anglo – latīņu izcelsme, vēlāk glorificējies par VI King ( 2 – ragu Karalis)
Anita Pranka
2016. gads
