Par Zaļo novadu domājot
24.11.2015 10:46
Lai Salacgrīvas novada tapšana par patiesi Zaļo, pašvaldība ir nolēmusi samazināt piesārņojumu Salacā un tās pietekās uzstādot novadgrāvjos denitrifikācijas bioreaktorus, jeb biofiltrus.
Par šo projektu stāsta tā autore Elīna Kolāte, kura nodarbojos ar daudzām lietām, bet novembra vidū, viņa, Salacgrīvā veica ekohidrologa darbu. Elīna savulaik ir izstrādājusi maģistra darbu par to kā ar biofiltriem aizvākt lauksaimniecības piesārņojumu (minerālmēslus, vircu) ar ļoti vienkāršu un lētu metodi, kuras pamatā ir salmi vai skaidas, kas Latvijā nav reta prece, līdz ar to pieejama un salīdzinoši lēta. Metodes pamatā ir filtri, kurus veido no salmiem vai skaidām, īpaši izveidotos režģos un uzstāda novadgrāvjos un mazajās upītēs, kurās ir paaugstināts nitrātu daudzums. Režģī esošais bioloģiskais materiāls (salmi vai skaidas) piesaista nitrātus no cauri plūstošā ūdens un pārvērš tos slāpekļa gāzē, kas mūsu atmosfērā sastopama lielā daudzumā.
Elīna stāsta „nitrāti ar mēslojumu nokļūst uz lauka, augi tos ēd, neizmantotais mēslojums aiztek uz upi un tur notiek tas pats - ūdenszāles ēd nitrātus un aug, nitrātiem bagātajam ūdenim nokļūstot jūrā, aļģes ar tiem barojas un atkal aug. Vislabākais būtu ļaut nitrātiem darboties uz lauka vai noķert tos pa ceļam uz ūdeni, jo augšana ūdenī nav vajadzīga. Dabīgi tas nenotiek, jo lai nitrāti pārvērstos par slāpekļa gāzi, kas ir nekaitīga, ir nepieciešama ķīmiska reakcija, kurā piedalās ogleklis. Tas ir visā dzīvajā radībā, arī nedzīvajā, piemēram, salmi un skaidas. Biofiltri ir tās ietaises, kuras spēj uztvert nitrātus un pārveidot tos par slāpekļa gāzi.”
Elīna ir pārliecināta, ka ar šo vienkāršo metodi ir iespējams ievērojami samazināt nitrātu daudzumu ūdenī un uzlabot tā kvalitāti. „Man ir svarīgi, lai ūdeņi būtu tīri”, uzsver Elīna „ja es redzu salīdzinoši vienkāršu tehnoloģiju ar kuru var ērti un salīdzinoši lēti uzlabot ūdens stāvokli ir jāmēģina. Turklāt, ja neattīrīsim ūdeņus, agri vai vēlu Latvijai būs jāsāk maksāt soda naudas par Eiropas Savienības dažādu direktīvu neievērošanu un pārkāpšanu.”
Labākais laiks filtru uzstādīšanai ir pavasaris un to darbība ir ilga, gadus piecpadsmit. Tos liek meliorācijas grāvjos vai mazās upītēs, bet aizsargājot gruntsūdeņus, filtru iestrādā zemē perpendikulāri vai paralēli zemei.
Izmēģināt šo metodi Salacgrīvas novadā Elīnu uzrunājis Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Ja tā izrādīsies veiksmīga un efektīva (tehnoloģiju E.Kolāte ir izmēģinājusi Polijā), tas būs pamats uzrunāt zemniekus un mudināt rosināt viņus šādas tehnoloģijas ieviest. Uztaisīt filtru nav sarežģīti, ievietošanā jāievēro grāvja vai upītes caurtece, lai tā ir lēna un reakcija var notikt.
11.novembrī, kad piecas potenciālā piesārņojuma vietas novadā apskatīja novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, Ainažu pārvaldes vadītāja Ilona Jēkabsone, uzņēmējdarbības centra vadītāja Dzintra Eizenberga un Elīna Kolāte īpaši liels piesārņojums ar nitrātiem netika konstatēts. Elīna uzskata, ka tas ir tāpēc, ka grāvjos un upītēs ir zems ūdens līmenis un ir daudz lapu, kas pašas par sevi darbojas kā filtrs un uzķer, piesaista nitrātus tos pārveidojot.
Elīna plāno, ka sadarbībā ar novada zemniekiem biofiltri Salacgrīvas pašvaldības novadgrāvjos, kas novada ūdeņus uz Salacu, varētu parādīties pavasarī, kad nokusīs sniegs un sāksies lauksaimniecības darbi.
Novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs ir pārliecināts, ka eksperiments ir jāveic. “Stāsts par biofiltru ir viena maza sadaļa no mūsu zaļā novada koncepcijas. Ikdienā redzam ka Salacas upe aizaug, par to sūdzas zvejnieki , makšķernieki, airētāji” stāsta D.Straubergs “viņi arī cenšas to tīrīt, jo faktiskais aizaugšanas iemesls ir viens - tas organika, nitrātu piesārņojums. Globālās lietas novadā esam sakārtojuši, esam izbūvējuši attīrīšanas iekārtas Vecsalacā un Mērniekos, Salacgrīvā ir paplašināti kanalizācijas tīkli. Nākamais solis ir pieslēgumi kanalizācijai. Esmu pētījis vairākus zinātniskos darbus runājis ar zinātniekiem kāda varētu būt visefektīvākā metode, kas novērstu ilgtermiņa upes aizaugšanu. Skaidrs ir viens – upes izpļaušana vajadzīgo rezultātu nesniedz. Ko darīt?”
Domes priekšsēdētājs pavisam nejauši Latvijas radio dzirdējis Elīnas Kolātes stāstījumu par ārkārtīgi lētu un vienkāršu piesārņojuma samazināšanas metodi. “Manuprāt tas varētu būt labs risinājums kā bez dārgām iekārtām, lieliem finanšu resursiem , uzstādot biofiltrus, ilgtermiņā mazināt piesārņojumu”, uzskata pašvaldības vadītājs. Vai projekts būs izdevies nevaram pateikt, šobrīd tas ir eksperiments. Ja tas būs izdevies, aicināsim tajā iesaistīties ari citas Salacas upes baseina pašvaldības. Burtnieku novads jau šobrīd ir izrādījis interesi. Lēts risinājums, kuru mums vajadzētu izmantot.
“Mūsu nākotnes sapnis varētu būt - laši un taimiņi nārsto dabiski, mums nav jātērē līdzekļi nārsta vietu iekārtošanai un mākslīgajai zivju pavairošanai. No tā ieguvēji būs zvejnieki un makšķernieki. Tas ir tas kopīgais dabiskais resurss, kurš mums, kā zaļajam novadam, varētu ļaut attīsties dabiskā ceļā, ar mazāku cilvēku iejaukšanos”, ir pārliecināts D.Straubergs.
Pavasarī ir plānots novadgrāvjos uzstādīt biofiltrus un veikt monitoringu, lai secinātu kā sistēma strādā.
Ilga Tiesnese
