Svētki Korģenē
31.08.2015 11:17
22.augustā Korģenē notika dubulti svētki, jo 70.jubileja bija Korģenes ciemam un 65.gadi kopš te dibināts kolhozs “Dzirkstele”. Šajā svētku reizē Korģenē pulcējās, gan te dzimušie un augušie un te dzīvo, gan tie kuri aizdevušies tālākos ceļus, gan tie kuri strādājuši saimniecībā “Dzirkstele”.
Pasākuma vadītāja Pārsla Dzērve sveicinot visus sacīja “prieks jūs visus redzēt priecīgus, saposušos un laimīgus. Šodien ir jubilejas reize Korģenei un Dzirkstelei, bet mani nepamet sajūta, ka galvenais ir satikšanās prieks. Jebkura vieta ir tik zaļa, kopta, cilvēcīga, mīļa un dzīvotspējīga, cik stipri strādīgi un krietni ir šeit dzīvojošie cilvēki. Tieši tāpēc Korģene savos 70 nav zaudējusi savu pašbūtību, stiprumu un spēku. Ne velti Korģene senos rakstos minēta ar 12 gadsimtu. Tādai viņa ir un tādai tai būs būt.”
Korģeniešus svētkos sveica Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs “ Korģeni es iepazinu no 2001.gada un esmu secinājis, ka cilvēki te kļūst aktīvāki un enerģiskāki. Ja tā būs arī nākotnē, tad Korģene attīstīsies, plauks un augs. Tā ir brīnišķīga lieta, ja cilvēki vienā ciemā var vienoties kopīgam mērķim – jums neviens neko nav dāvinājis. Pēc jūsu iniciatīvas, ar domes atbalstu, bet šeit daudz kas ir mainījies - ir tapusi estrāde, stadions, rotaļu laukums, top stāvlaukums. Tas ir jūsu ideju un iedvesmas rezultāts. Katrs ir pielicis roku, lai Korģene kļūtu skaistāka, sakoptāka un interesantākā, bet īpašu paldies saku pašiem aktīvākajiem – ciema vecākajai Dacei Cīrulei, Gunitai Bisniecei, Aivim Ķirsim un tiem kas cēluši šī ciema labklājību iepriekšējos gados.”
Novada dome un biedrība “Mēs Korģenei” sveica gados vecākos un pašus jaunākos korģeniešus. Paldies par ieguldīto darbu viņi sacīja Irinai Strencei, Bruno Līcītim, kurš saņemot dāvaniņu sacīja “paldies visiem, līdz simts gadiem vēl vilkšu un tad padomāšu….” , Laimonim Līcītim, Maldai Krogzemai, Lidijai Andersonei, Viktorijai Birkai, Vallijai Dārziņai, Jausmai Skrīvelei, Elgai Cīrulei, Mirdzai Pommerei, Jēkabam Vagaram, Miervaldim Dambim, Skaidrītei Cukmacei, Inesei Lavrinovičai, Maigai Maculēvičai, Ernai Neijai, Martai Blūmai, Gunāram Jurševicam, Gunai Auziņai, Leonīdam Dišleram, Hermīnei Eglītei, Ļubovai Kravcovai, Laimai Šēriņai. Mīļi sveicieni un laba vēlējumi arī pašiem mazākajiem korģeniešiem – Namejam Majoram un Enijai Jirgensonei.
Kad sumināti gados vecākie un jaunākie korģenieši, vakara vadītāja Pārsla Dzērve, pārstāstīja Korģenei svarīgākos vēstures faktus. Korģenes ciems izveidots 1945.gada 10.septembrī, kā Valmieras apriņķa Salacas pagasta ciems, no 1947.gada tas ietilpst Limbažu apriņķī un jau 1949.gada Alojas rajonā, bet 1951.gadā Korģenei pievienots likvidētais Zonepes ciems. Interesanta vēsturiska uzziņa ir par Alojas rajona Korģenes ciema darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteju, tā sāka darboties 1945.gada 10.septembrī, Valmieras apriņķī Salacas pagastā un veica saimnieciskās, ekonomiskās un kultūras dzīves organizāciju, vadību un kontroli ciemā. Tajā darbojās pienotava un bibliotēka. Izpildkomitejā 1960. gadā bija 20, bet 1965. gadā 25 deputāti, 4 pastāvīgās komisijas. Salacas ciema bibliotēkā 1964. gadā bija 265 lasītāji un 7800 grāmatas. Ciemā šajā laikā notiek bērnības , pilngadības svētki, sabiedriskās kāzas, jauniešu aizvadīšana padomju armijā, un arī sabiedriskās bēres. Katra iedzīvotāju sēta abonē laikrakstus un žurnālus, ir vairāk kā 200 radioaparāti, 20 televizori, 7 personīgās automašīnas un 98 motocikli. Krājkasē 327 iedzīvotāji bija noguldījuši 64 465 rubļus. 1961. gadā 86 iedzīvotājiem Korģenē bija ar vidējā un diviem augstākā izglītība, piefiksēts ir fakts, ka nav analfabētu. Fakti liecina, ka 1970.gadā – Salacas ciemā ir 1168 iedzīvotāji 400 saimniecības, 237 apdzīvotas vietas, tajās ir apvienotas 3 Korģenes, Zonepes un Svētciema ciema padomes.
Kā Korģene ir izaugusi šajos laikos šobrīd vislabāk noteikti zina ciema vecākā Dace Cīrule, kura uzsvēra, “paldies visiem korģeniešiem, biedrībai “Mēs Korģenei, un jo īpaši Salacgrīvas novada domei, kas dara ļoti daudz, lai dzīve ciemā kļūtu interesantāka un labāka. Vēsture nav ne atmiņas ne pagātne, vēsture ir stāsts par pagātni, kura veidošanai tiek izmantotas atmiņas. Novēlu visiem kārtīgi atpūsties un brauciet ciemos biežāk!”
Savu sveicienu korģeniešiem svētkos atvedis arī Matīšu amatieru teātris ar izrādi “Priekšniecību gaidot”, autentisku 1958.gada darbu.
Pēc izrādes ceļojums vēsturē turpinājās un Pārsla stāstīja par padomju saimniecību “Dzirkstele”, kas daudziem ilgus bija vienlīdzības zīme ar Korģeni. Krāsaina dzīve, darbs kā jau puķēs. Limbažu rajona Salacas ciema lauksaimniecības artelis “Dzirkstele” dibināts 1950.gada 27.jūlijā Alojas rajona Korģenes ciemā, apvienojot piecus vājākus arteļus - Saules lēkts, Zelta vārpa, Zonepes ciems, Ernsts Telmanis un Mičurina vārdā nosauktais artelis, pirmais priekšsēdētājs Jēkabs Bergs.
1957.gadā kolhozu Dzirkstele, pievienojot daļu no kopsaimniecības Salacgrīva, pārveidoja par padomju saimniecību un par priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Prauliņu. Kopā ar viņu strādāja galvenais agronoms Valdis Īstenais, galvenais zootehniķis Biruta Čerņevska, galvenais grāmatvedis Alfrēds Ādamsons.
1960 gada pavasarī saimniecības vadību pārņem Dzintars Kalniņš. Korģenē uzceltas mehāniskās darbnīcas, siltā garāža, garāža automašīnām, divas četru dzīvokļu ēkas, divas astoņu dzīvokļu ēkas, viena 12 dzīvokļu ēka viena kūts 200 galvām, viena 100, divas teļu kūts 120 galvām, viena kūts cūku mātēm, viena Altaju tipa kūts, minerālmēslu noliktava. 1970 gadā plāno uzcelt trīs 12 dzīvokļu mājas, ēdnīcu un mašīnu šķūni. Traktoru parkā ir 32 traktori, 23 automašīnas, 6 labības kombaini un cita lauksaimniecības tehnika. No 237 apdzīvotajām vietām 70% tas ir 166 vietas ir elektrificētas, notiek meliorēšanas darbi it īpaši 1965.gada vasarā. Savukārt 1975 gadā Dzirkstele pāriet PSRS Medicīnas rūpniecības ministrijas ražošanas apvienības pakļautībā ar galveno specializācijas virzienu – ārstniecības augu audzēšana, papildnozares ir piena un gaļas ražošana. Tajā laikā Dzirkstelē strādāja Georgs Paeglis, Imants Kalniņš, Elmārs Lūsis, Ivars Miksons, Jānis Dārziņš, Edgars Vičs, Aivars Šulcs, Gunārs Šmits, Eduards Saulītis, ēdnīcā 40 vietām saimniekoja Gaida Zingere, Māra Seržante labākās slaucējas bija Vallija Dārziņa, Zenta Freidenberga. Vairāk kā 3000 kilogramus no govs izslaukušas arī Vija Neija, Vizma Seinase, Imanta Dambe, Veronika Saulīte, Ērika Dance, Skaidrīte Cukmace Lillija Ozola, Hermīne Eglīte, Milda Āboltiņa, teļkope Edīte Branta apbalvota ar ordeni Goda zīme. Šie ir korģeniešiem tik zināmi uzvārdi!
1977.gadā Korģenes mācību punktā 10 strādājošie beidz vakarskolu, divus gadus vēlāk tajā mācās jau 18 strādājošie. Vēl divus gadus vēlāk Korģenē strādā 7 speciālisti ar augstāko izglītību. Speciālistu vidējais vecums – rekordjauns – tikai 30 gadi! Kopš 1968.gada februāra darbojas bērnudārzs 50 korģeniešiem, 1978.gadā to paplašina, darbojas komjaunieši, ir deju kolektīvs, sieviešu ansamblis. Pašdarbībā piedalās 40 cilvēki, no tiem 20 jaunieši, bibliotēkā ir 415 lasītāji, regulāri tiek organizēti koncertu un teātra izrāžu apmeklējumi kā arī organizētas ekskursijas. Vēsture liecina – dzīve tajā laikā Korģenē un padomju saimniecībā “Dzirkstele” sita augstu vilni!
Svētku svinētāju vidū ir padomju saimniecības “Dzirkstele” direktors, kurš savā apsveikuma runā sacīja "Labvakar mīļie dzirkstelieši. 1961.gada pavasarī tiku te piereģistrēts, par darbiem ko veicām jūs jau dzirdējām. Paldies tiem ar kuriem kopā strādāju un dzīvoju tajā laikā. Patīkami, ka dzirkstelieši dzīvo un ir sakopušies, lai darbs turpinās, lai veicās un lai visiem laba veselība.”
Lai arī padomju saimniecības ‘Dzirkstele” vairs nav skaistie, ziedošie, iekoptie lauki ir auglīgi un tie nav gājuši zudībā, ir atradušies uzņēmīgi cilvēki, kas šo darbu turpina un Korģenē vēl joprojām audzē ārstniecības augus un ražo zāļu tējas. Šo darbu turpina kādreizējais saimniecības galvenais agronoms Vladimirs Samorodnovs un viņa sieva Vera zemnieku saimniecībā Dunduri.
Īsta dāvana korģeniešiem šajos dubultsvētkos bija atraktīvo māsu Legzdiņu koncerts, kuras mierā neatstāja nevienu un visus iesildīja vakara lielajai ballei. Koncerta izskaņā visi kopā nodziedāja korģenietes Indras Sedlenieces dzeju Svētki Korģenē (pēc meldiņa Es negāju noskumusi) un svētki turpinājās ballē kopā ar grupu Avārijas brigāde.
Ilga Tiesnese
Dzīvi Korģenē šķiet vislabāk raksturoja Indras Sedlenieces dzejolis
Korģenē ir dzīvot jauki,
līki ceļi, plaši lauki.
Pieraduši te mēs esam
un tās vārdu sirdī nesam.
Tek gar ciemu upīte,
tā ir mūsu Korģīte.
Varam upē soli spert,
varam arī zivis ķert.
Sievas rūpējas par mājām,
vīri knapi stāv uz kājām.
Braši mums aug jaunieši,
tādi čakli, darbīgi.
Priecāsimies mēs te barā,
tas tik ir vien mūsu varā.
Līksmosim un dziedāsim,
svētkus jauki svinēsim.
