Salacgrīvas muzejā svin Ziemassvētkus

17.12.2014 07:39

12.decembrī Salacgrīvas muzejā notika gada noslēguma pasākums – eglīte. Uzrunājot viesus muzeja vadītāja Ieva Zilvere sacīja “priecājos, ka esat tik kuplā pulkā. Man un kolektīvam ir gandarījums un prieks par to, ka ir izveidojies savs draugu pulks, kas vienmēr atbalsta un ir klāt mums svarīgos pasākumos, arī šovakar. Gada noslēguma pasākumos uzaicinām arī tos cilvēkus ar kuriem mums ir īpaša sadarbība.”

Jau tradicionāli Ziemassvētku pasākumā kopā ar muzeju ir folkloras kopa “Cielava”. Kopīgi dziedātā dziesma aizveda visus pie šī vakara svarīgākā notikuma – izstādes “Kā Brīvo vilni” dibināja” atklāšanas. Runājot par šo izstādi Ieva uzsvēra “mūsu uzdevums bija “izrakt” patiesos faktus par “Brīvā viļņa” pirmsākumiem. Tā dibināšanu mēs saistām ar 1949.gadu, bet vai tas ir pats sākums? Vai pirms tam nekā cita nebija?”

Lai to noskaidrotu muzeja darbinieces devušās uz Valmieras zonālo valsts arhīvu, kas ir Latvijas Nacionālā arhīva teritoriāla struktūrvienība. Tur esošajās lietās un protokolos izdevies atrast precīzas ziņas. Pats pirmais dokuments, kura oriģinālu glabā Pauls Kariņš, saistīts ar viņa tēvu Arnoldu Kariņu. Apliecību izdevusi Ainažu zivju apstrādāšanas fabrika Salacgrīvā un tā apliecina, ka Arnoldam Kariņam 1946.gada 15. decembrī ir dots rīkojums uzņemties vadību un organizēt arteli Salacgrīvā. Tas ir pats pirmais un vecākais dokuments. 

Izstādē skatāms gan šī dokumenta oriģināls, gan arhīva materiālu kopijas,  kas parāda,  kas noticis pēc tam. Kā 1947.gadā 26.janvārī Ainažu Salacas jūrmalas zvejnieku sabiedrības pilna biedru sapulce, kuru vada Jānis Krūmiņš (kuivižnieka Jāņa Krūmiņa tēvs), pieņem lēmumu par sabiedrības likvidēšanu un  zvejnieku arteļa dibināšanu un par valdes priekšsēdētāju ievēl Arnoldu Kariņu. Vēsturiskie dokumenti cauri gadiem aizved mūs līdz 1948.gadam, kad sāk runāt par kolhoziem un par Ainažu Salacgrīvas arteļa sadalīšanu. 1948.gada 19.decembrī notiek Ainažu Kuivižu brigāžu kopsapulce, kurā nolemj dibināt Ainažu – Kuivižu arteli ar nosaukumu “Enkurs”, un to vadīs Roberts Neimanis. 1949.gada 30. janvārī kopā sanāk salacgrīvieši, svētciemieši un vitrupieši un atklāti balsojot, vienbalsīgi, pieņem statūtus un nodibina arteli vārdā “Brīvais vilnis”. Par valdes priekšsēdētāju ievēl Borisu Jirgensonu.  Arteļa un kolhoza dibināšana atsevišķi pieminēta 1974.gadā izdotajā grāmatā „Brīvais vilnis”, bet dokumentāli nekādu izmaiņu nav. „Brīvā viļņa” materiālā bāze 1949. gadā ir tā pati, kas Ainažu Salacgrīvas artelim 1947.gadā, kad zvejnieki labprātīgi ar nodošanas-pieņemšanas aktu nodod savus zvejas rīkus un piederumus, sākot no tīkliem un beidzot ar laivām, arteļa īpašumā. Vārdus „artelis” un „kolhozs” vēl ilgi lietos vienlaikus.

Izstādes stendos redzami visi zvejnieku  arteļa un kolhoza vadītāji. “Mēs nerunājam par vienu priekšsēdētāju, bet par kolhoza vēsturi un tā dibināšanu,”, stāsta muzeja vadītāja Ieva, “kopš 1959.gada to vada Alfrēds Šlisers, aiz viņa Ivars Bergmanis, Jānis Cīrulis, Līgonis Krūmiņš, Guntis Lāme, īsu brīdi Igors Surkovs, un Arnolds Babris, kurš laimīgi Brīvo vilni vada jau desmit gadus.”

Savs stāsts ir par kolhoza nosaukumu “Brīvais vilnis”, oficiāli tas rakstīts 1949.gadā pieņemtajos statūtos un dibināšanas protokolā, bet avīzēs tas minēts jau 1947.gadā. 

Izstādē skatāmas fotogrāfijas, kur kādreiz atradusies kantora ēka, kāda bijusi osta un zvejnieki. Muzeja vadītāja aicināja atsaukties tos, kuru foto albūmos ir to laiku fotogrāfijas. Krājumā trūkst Roberta Neimaņa, Alfrēda Krastiņa, Kārļa Vīganta un Igora Surkova fotoattēlu.

Akciju sabiedrības “Brīvais vilnis” pārstāve Ina Melnalksne atceras “pirms kolhoza 40 gadu jubilejas sanāca kopā daudzi, toreiz vēl dzīvie dibinātāji, notika garas un plašas sapulces, tajās vecie zvejnieki nolēma ka kolhoza Brīvais vilnis dibināšanas datums ir 1949.gada 26.aprīlis. Mūsuprāt šis ir īstais datums.”

Kā ierasts gada noslēguma pasākumā muzeja vadītāja sacīja paldies šī gada sadarbības partneriem. Vispirms Vilnim Heinrihsonam par jauko izstādi un brīnišķīgo, lielo dāvinājumu - lielisku mākslas darbu triptihu “Krauklīšu vīzijas”. Paldies Dacei Paeglītei, kuras darbu izstāde “Kuivižu vīr un kuģ” šobrīd skatāma muzejā, bet pēc tam kā dāvinājums papildinās muzeja krājumus. Paldies Aigaram Lapiņam, kura fotogrāfiju izstāde “Pieskāriena izjūta” neatstāja vienaldzīgu nevienu, paldies Valdai Vismanes kundzei par Jāņa Vismaņa darbu uzdāvināšanu muzejam. Brīnišķīgas senās fotogrāfijas muzejam dāvinājis Harijs Veide no Vecsalacas, savukārt Pēteris Priekulis muzeja krājumus papildinājis ar četriem Salacgrīvas saviesīgās biedrības plakātiem. Paldies Valdim Bērziņam par vērtīgo grāmatu dāvinājumu, īpaša ir viņa paša sarakstītā, bagātīgi ilustrētā grāmata par Latviešu strēlniekiem „Pulcējaties zem latviešu karogiem! „Šogad muzejam ir radušies jauni draugi – tepat no kaimiņzemes Igaunijas Pille Tuvik un Arne Saluste, kas uz muzeju šoruden atveda Igaunijas nacionālo televīziju. Īpašs sveiciens Visvaldim Šrenkam, bez kura nav iedomājami Ziemassvētki Salacgrīvas muzejā. Vēlot viņam veselību un veiksmi pasākuma dalībnieki kopā ar folkloras kopu Cielava dziedāja viņam “Dod Dieviņi kalnā kāpti….”

Folkloras kopas Cielava vadītāja Zenta Mennika iepazīstināja ar Ziemassvētku tradīcijām, ticējumiem, dziesmām un rotaļām un mudināja ļauties Ziemassvētku brīnumam un pavērt sirdis priekam, labestībai un mīlestībai.

Ilga Tiesnese