28. marts, 2024, Ceturtdiena

Ginta, Gunda, Gunta

skatīties video
Jaunākais video no youtube.com

Salacgrīvas senioru vasara aizvadīta

15.09.2014 06:47

Mēs, Salacgrīvas novada pensionāri, esam diezgan nemierīgi ļaudis, kas visur grib būt, un piedalīties. Bet ne ja katram tas nemiers vajadzīgs. Ir daļa senioru, kas labi jūtas savā noslēgtajā pasaulē starp saviem tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem. Viņi neapmeklēs sapulces, nedosies ekskursijās un nepiedalīsies talkās. Vēl ir seniori, kas to visu būtu darījuši, bet... veselības problēmas visām vēlmēm uzliek savu veto.

scan0046.jpg
 

Tie, kas grib un var, pulcējas, dara un priecājas, ka viņu plānus atbalsta pašvaldība un, ka pensionāru padomes galvgalī ir tādi enerģiski, gudri un talantīgi vadītāji kā Aija Kirhenšteine Salacgrīvā, Aija Šmite Ainažos un Mārīte Mežgaile Liepupes pusē. Ja ir tāds galvgalis un arī pārējā Pensionāru padome neguļ uz ausīm, tad dzīve izvēršas tik interesanta ka vasara aiztrauc  `vēja spārniem`.

Tāds šis laiks izvērtās Salacgrīvas novada senioriem. Jaukā 5. Jūnija rītā devāmies  uz Rīgu, lai iepazītos ar mūsu Latvijas parlamenta mājvietu- Saeimas namu un pavērotu, kā izskatās no iekšpuses Latvijas Televīzijas iespaidīgā ēka. Saeimas namu apmeklēt mūsu Pensionāru padomes priekšsēdētāju Aiju Kirhenšteini bija uzaicinājusi Saeimas Eiropas komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa - Lukašēvica. Mūsu pensionāri šo iespēju ar prieku izmantoja. Prāvā pulkā devāmies uz Saeimas namu, kur mūs laipni sagaidīja pati Zanda Kalniņa- Lukašēvica un pārstāvis no Reformu partijas, kurš mūs iepazīstināja ar visām Saeimas ēkām un kas tajās notiek.

Galvenajam Saeimas namam Jēkaba ielā 11 ir sena vēsture. Tas celts no 1863. līdz 1867. gadam Vidzemes bruņniecības vajadzībām, pēc baltvācu arhitekta Augusta Roberta Pflūga un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta. Nokārtojuši formalitātes sakarā ar iekļūšanu namā, izstaigājām greznās zāles un uzzinājām, kā tās tiek izmantotas. Sarkanajā zālē, kas ir viena no lielākajām Saeimas namā, uz sēdēm pulcējas Saeimas Prezidijs, notiek diskusijas, starptautiskas konferences un citi pasākumi. Ļoti iespaidīgs ir zālē novietotais Austras koka formā darinātais lielais svečturis, uz kura redzami Latvijas 19 vēsturisko apriņķu ģerboņi. Zaļajā zālē notiek Saeimas amatpersonu oficiālās tikšanās, Viesu zālē saeimas amatpersonas pieņem ārvalstu delegācijas te rīko svinīgas pieņemšanas un preses konferences. Interesanti bija aplūkot Dāvanu zāli ,kur izvietotas dāvanas ,ko pasniedz ārvalstu delegācijas un ko Saeimas deputāti saņem ārzemju vizītēs. Trešajā stāvā apskatāmas telpas, kur Latvijas Brīvvalsts laikā atradās Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes dzīvoklis. Protams, pati nozīmīgākā telpa Saeimas namā ir sēžu zāle, kura savu tagadējo izskatu ieguvusi pēc pārbūves 1997.gadā. Arhitekts Andris Veismanis savā darbā izmantoja  Eižena Laubes 1922. Gada noformējuma metus. Lielā sēžu zāle sadalīta divās daļās – ir atsevišķs deputātu sektors un viesu sektors. Viesu sektorā uzturas Saeimas viesi, diplomāti ,žurnālisti un deputātu palīgi. Arī mēs tur apsēdāmies un vērojām kārtējās Saeimas sēdes norisi. Mēs ienācām brīdī, kad otrajā lasījumā tika izskatīts  likumprojekts Par grozījumiem Latvijas Republikas  Satversmes Preambulā.

Atstājot Saeimas namu, nofotografējāmies uz ieejas kāpnēm un devāmies tālāk - uz Latvijas Televīziju. Pazīstamais, daudzkārt mēdijos redzētais ēkas apveids, plašās telpas, studijas ar augsto griestu krēslā manāmām prožektoru virtenēm un kamerām, kas gatavas darbam. Dažu iecienītu raidījumu dekorācijas , kas šeit, studijā, liekas  itin niecīgas un neizteiksmīgas. Šeit veido raidījumus ‘’100 gramu kultūras’’, ‘’Sastrēgumstunda’’ , ‘’Panorāma’’ un citus. Neliela raidījuma atpazīšanas ‘’galviņa’’, neliels galds un daži krēsli- visu pārējo, attēla plašumu un dziļumu, gaismu un krāsu rotaļas panāk ar optisko ierīču palīdzību. Apskatījām pirmās TV raidījumu uzņemšanas iekārtas- smagas un grūti pārvietojamas, pirmos televizorus ar niecīgiem ekrāniņiem. Lai attēlu padarītu lielāku, tiem priekšpusē novietots  stikla rezervuārs ar ūdeni vai liela lēca. Bija daudz tādu televizoru, kādus mēs atceramies redzējuši  savā jaunībā. Nu tie te glabājas kā muzejiska vērtība par izbrīnu mūsu mazbērniem, kas jau pieraduši vērot plakanos lielformāta plazmas ekrānus. Izceļojam visus stāvus-redaktoru telpas, aktieru ģērbtuves, dublāžas studiju, kur aktieri ierunā latviešu valodā ārzemju filmu tekstus, sporta raidījumu studiju, kur diktoriem bieži jātiek galā ar datiem, kas ienākuši pēdējā brīdī pirms tiešraides, vajadzīga ideāla atmiņa un spējas improvizēt.

Visu cieņu televīzijas ļaudīm, kas izveidojuši īstu muzeju. Mūsu gide Dagnija gan to pieticīgi dēvē par piemiņas telpām. Iepazīstoties ar visu, kas te redzams, rodas plašs priekšstats par LTV darbību no pašiem pirmsākumiem. No attēliem pretī raugās mūsu paaudzes cienītie un mīlētie TV diktori Laimdota Rone, Valdis Čukurs, Gerda Riekstiņa-Sinkēviča un citi. Turpat saglabātas tik pazīstamās lellītes no TV uzvedumiem - Gustiņš, trollīšu ģimene, Annele, Tontons un Jurītis no raidījuma bērniem ‘’Kling klang esam klāt’’, arī skapis no tāda paša nosaukuma raidījuma. To atverot, pretī raugās  lielais, lempīgais leļļu puika Otto. Vesela attēlu galerija atgādina kādreizējos izcilos TV iestudējumus ar V. Artmani, Ed. Pāvulu, K. Sebri un daudzām citām mūsu spožajām skatuves zvaigznēm. Jaunākie materiāli, kas jau kļuvuši par vēsturi, atsauc atmiņā TV seriālu ‘’Likteņa līdumnieki’’. Virkne krāsainu attēlu stāsta par šī tautā iemīļotās garfilmas tapšanas gaitu. 56 sērijas, kurās darbojās 189 aktieri un statisti. Acis grūti atraut no bagātā faktu materiāla ,taču gides Dagnijas laipnā balss aicināja atgriezties pirmajā stāvā , kur varējām paēst  pusdienas darbinieku ēdnīcā.

Pēc šīs ekskursijas mūsu priekšsēdētājai Aijai Kirhenšteinei un viņas komandai atkal rūpju pilnas galvas - jāgatavojas  pensionāru svētkiem 29. Jūnijā Salacgrīvas Zvejnieku parka estrādē. Izdarīts tiek viss- sarunāti autobusi, lai uz svētkiem varētu ierasties seniori no visa novada, ir gādāts par priekšnesumiem un deju mūziku, par krietnu zupas katlu un maizītēm katram kolektīvam, ir izplānotas atrakcijas un sporta spēles, kas vēlāk notiek itin azartiski par spīti apnicīgajam lietum. Visi jūtas labi zem estrādes plašā jumta- gan draudzīgi kopā sasēduši  klausītāji gan koncerta sniedzēji- jautrie ‘’Zeļļi’’

Seko neliela atelpa un tad, 29.-30.jūlijā Salacgrīvas seniori devās apceļot Igauniju. Maršrutu rūpīgi izplānojušas  Aija Kirhenšteine un tūrisma firmas IMPRO gide Antra Ābele- mūsu cilvēks no Salacgrīvas. Visi ceļa izdevumi bija jāsaplāno tā, lai mūsu seniori no savām trūcīgajām pensijām varētu atlicināt naudiņu šādam divu dienu braucienam. Tas arī izdevās, un rezultātā pavadījām kaimiņzemē divas fantastiskas dienas. Karstās jūlija saules pavadīti, devāmies uz Igaunijas ziemeļiem. Neaizbraucot līdz Tallinai, nogriezāmies uz  Keilas ūdenskritumu - otru lielāko Igaunijā. Vareno dolomīta plākšņu lauzuma vietā  Keilas upe šņākdama un putodama metas lejā no sešu metru augstuma, lai trauktos tālāk uz jūru. Augšējā dolomīta plāksne ūdens straumes iedarbībā pamazām dilst , un kritums lēnām atkāpjas. Vēlāk varam salīdzināt Keilas ūdens gāzmas ar 8 metrus augsto, krietni varenāko Jagalas ūdenskritumu. Kaut arī sausā vasara  krietni samazinājusi līmeni upēs, abi kritumi ir pietiekami iespaidīgi.

Kad sasniedzām Tallinas vecpilsētu, saule paslēpās zilpelēku mākoņu gūzmā. Paguvām uzkāpt vecpilsētas augstākajā vietā, tad nogranda pērkons un nolija veldzējošs lietus. Tiem, kas pāris gadu desmitus nav pabijuši Tallinas vecpilsētā, tā sagādās patīkamu pārsteigumu. Liekas, te valda nebeidzama svētku noskaņa. Līko ieliņu garumā, cik tālu vien acis rāda, greznojas  košām ziedu kompozīcijām un dažādiem dekoratīviem elementiem norobežotas āra kafejnīcas, skan mūzika, visur acis žilbina krāsaini rokdarbu un suvenīru veikaliņi. Visam pāri  vēsturisko celtņu smagnējo mūru senatnes elpa.

Pēc vecpilsētas apskates  devāmies uz majestātisko Kadriorgas pili un parku. Tā nostūrī zem veciem, ēnainiem kokiem pavisam pieticīgs izskatījās cara Pētera I namiņš. Kad esam pabijuši lielajā Dziesmusvētku Estrādē un pie bojā gājušā mācību burinieka ‘’Rusalka’’ apkalpei veltītā pieminekļa, braucām tālāk- papriecāties par`Igaunijas Niagāru`- lielo Jagalas ūdenskritumu. Vakarā bijām nokļuvuši  Nelijarvē - izcili skaistā vietā pie diviem ezeriem, kur atrodas plašs atpūtas komplekss, tā centrā rūpīgi atjaunota pirmā Igaunijas prezidenta Konstantīna Petsa  bijusī vasaras rezidence.

Otrā dienā mūs gaidīja Lahemā nacionālais parks, kur apbrīnojām milzu akmeni Toma Jān, apskatījām Palmses muižu, Kesmu - Kapteiņu ciemu, ko cēluši bagāti kapteiņi, kas nodarbojās ar sāls un spirta kontrabandu. Pusdienojām senlaicīgajā Vitna krogā, un tad sākās ceļš uz māju pusi. Pēdējās dienas apskates nagla bija 14. Gadsimtā dibinātā Rakveres pilsēta, šoreiz galvenokārt viens objekts - mūru ieskautā viduslaiku pils, kas paceļas stāva, augsta pakalna virsotnē. Atkal jāpārvar kāpņu kāpnes, taču kāpiens ir tā vērts. Netālu no pils, kalna ziemeļrietumu stūrī, milzīga skulptūra- 7 tonnas smags bronzas taurs  vareniem ragiem. Pie pils vārtiem mūs saņem īsts viduslaiku mūks garā, raupjā ģērbā, kas apjozts ar auklu. Viņa vadībā iepazīstam viduslaiku cietokšņa ikdienas dzīvi. Redzam karavīrus pulcējamies un soļojam dziesmai skanot, karogu un smagus šķēpus nesot. Tad viņi izšauj no īsta senlaicīga lielgabala. Pāri  ‘’bīstamai’’ stikla grīdai ieejam alķīmiķa istabā, drebināmies kambarī ar inkvizīcijas moku rīkiem un uzdrošināmies ieiet arī ‘’nāves istabā’’, kur tumsā spokojās  kāds bijušais pilskungs, nejaukam troksnim skanot celdamies augšā no zārka un zibinādams sarkanas acis.  

Vasarā pilī strādā vietējie jaunieši, tēlodami viduslaiku karavīrus un pils ļaudis. Tādā svelmē staigāt senlaicīgā karavīra apģērbā ar dzelzs ķiveri galvā un smagu šķēpu rokā nav nekāda izprieca. Varbūt par to viņiem labi samaksā ?

Ceļojuma nobeigumā jutāmies nedaudz noguruši, taču noskaņojums visiem bija labs. Radās doma, ka nākošajā vasarā varētu apciemot mūsu dienvidu kaimiņus Lietuvā

22.-23. Augustā mūsu senioru koris ‘’Salaca’’ piedalījās lielajos senioru dziesmu svētkos, kas šogad izskanēja Madonā. Diriģente Arta Zunde un mūsu Aija Kirhenšteine šo braucienu izplānoja tā, lai seniori pirms uzstāšanās Madonā varētu iepazīties ar Cēsu pili, jauno Cēsu koncertzāli un paviesoties rokdarbnieces Vandas Podiņas darinājumu izstādē - darbnīcā. Pēc nakšņošanas Barkavā moži un atpūtušies mūsu koristi pavadīja skaistu, dziesmotu dienu Madonā. 25. Augustā 18 Saalacgrīvas pensionāri neskatoties uz apnicīgo lietu, čakli talkoja jūrmalā, sakopjot piekrasti no Zvejnieku parka līdz ostai.

27. augusta rītā devāmies ekskursijā uz  tālo Kolkas ragu. Lielajā autobusā brīvu vietu nebija. Pa ceļam iegriezušies vecajā Kubeles skolā, kurā 19. gs. četrdesmitajos gados mācījās mūsu Dainu tēvs - Krišjānis Barons, uzkāpuši Slīteres bākā, lai tālumā pāri mežu masīviem ieraudzītu jūru, devāmies uz Kolkas ragu. No šejienes pavērās neaizmirstams skats uz ‘’dižjūras’’ un Rīgas jūras līča ūdens masu  ‘’milžu cīņām’’. Atceļš veda caur jūrmalciemiem , kur varēja iegādāties un nogaršot kurzemnieku žāvētās  butes.

Vasara pagājusi. Klāt rudens ar jauniem plāniem un izaicinājumiem. Ir jārosās, nav laika skumt un īgņoties par negācijām, kuras tāpat būs vienmēr. Jādarbojas un jādomā labas domas, tad nobīsies un pieklusīs nejaukās vecuma kaites. Mēģināsim sagaidīt  katru jaunu dienu kā likteņa dāvanu un dzīvosim to ar prieku.

Anita Emse

    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031