Salacgrīvas muzejs, Sila iela 2, tel.+371 64071981 muzejs@salacgriva.lv
Izveidots 1998.gadā. Muzejs iepazīstina ar zvejniecības tradīcijām Vidzemes jūrmalā un Salacas upē, kā arī novada vēsturi. Tā arhīvos glabājas materiāli par Salacgrīvu, bijušajām Vecsalacas un Svētciema muižām, zveju un zvejniekiem Baltijas jūras Vidzemes piekrastē un Salacā, ievērojamiem novadniekiem, liela pastkaršu un fotogrāfiju kolekcija par Salacgrīvu līdz 1940. gadam.

Īpaša vērība tiek veltīta ziņām un materiāliem par Salacas nēģu zveju ar tačiem kā vienīgā tāda veida zveju Latvijā.

Apmeklētāji var izmēģināt aušanu stellēs, mācīties kārst vilnu un šķeterēt dziju, ir iespēja fotografēties izmantojot muzeja priekšmetus.

Muzeja vadītāja kopš 1998.gada ir Ieva Zilvere. Muzeja kopējie krājumi uz 2007.gada 1.janvāri 2627 vienības. Muzejā regulāri tiek organizētas mākslas darbu izstādes.              

Keramikas sienas panno "Latvijas bākas" Latvijā
Vieta pasaules kartē starp 58 - 57 Ziemeļu platuma grādiem, starp paralēlēm un meridiāniem. Keramikas cilnis ar nosaukumu "Mājas"tapis 1986.gadā un to atveidojis Imants Klīdzējs. Karte, izliecoties līdzi zemes dabiskajam liekumam, aizņem sienu 3,5 x 7,2m. Tā apskatāma akciju sabiedrības "Brīvais vilnis" zivju pārstrādes kompleksa foajē.

Sv. Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca
Celta 1873.g. pēc arhitekta R.Pflūga projekta. Minētais arhitekts ir arī Kristus Piedzimšanas jeb pareizticīgo katedrāles Rīgā (kādreizējā planetārija) autors. Tel. +371 29168461

Lielsalacas luterāņu baznīca
Celta 1856.g. agrākās koka baznīcas vietā. Altāris un kancele saglabājušies no 18. gs. otrās puses. 1777.gadā celta kā koka baznīca, kas 1856.gadā pabeigta, saglabājot vecās baznīcas jumtu, sienas uzbūvējot no jauna zem vecā jumta, pamatiem lietojot laukakmeņus un 1892.gadā paplašināta, piebūvējot ģērkambari (sakristeju). Altārgleznu "Kristus debesbraukšana"1847.g. gleznojis Limbažu aptiekārs K.Gelhārs. Baznīcas sienas rotā tēlnieka Gustava Šķiltera darinātie ciļņi. Ērģeles būvētas H.Kolbes ērģeļu būvētavā Rīgā un uzstādītas 1933.gadā. Baznīcā notiek garīgās mūzikas koncerti. Tel. +371 64041251; +371 26407255

Salacas pilskalns
1226.g. te uzcelta Rīgas bīskapa Alberta pils,kas pārvaldīja pieeju Salacas baseinam no jūras puses. Pils daudzkārt cietusi, līdz nopostīta 18.gs. sākumā. Akmeņi no sabrukušās pils izmantoti baznīcas sētai, tāpēc mūsdienās par pili vairs liecina tikai zemes uzbērums.

Sv. Marijas Goreti katoļu baznīca
Celta 1997.g. (arh.D. Straubergs), baznīcā notiek garīgās mūzikas koncerti
Dievkalpojumi katru dienu Pl. 19.00 (izņemot piektdienu), Svētdienā dievkalpojums pl. 17.00.

Piemineklis jūrā un 2. pasaules karā bojā gājušiem
1986.g., tēln. L. Novožeņeca, arh. J. Pētersons

Ferzenu dzimtas piemineklis
Bijušajā Ferzenu īpašumā Vecsalacas muižas parkā. Barona Ferzena laikā 18.gs. šeit tika izveidots pirmais jūrniecības muzejs Latvijā ar tam laikam bagātu un atraktīvu ekspozīciju.

Dabas liegums - Salacas upes ielejas lejtece
Ūdenstūristu un makšķernieku iecienīts upes posms, iespēja apskatīt nēģu tačus.
(vasaras otrajā pusē un rudenī).

Lībiešu upurala
Svētupes krastā pie Kuiķules līča. Bijušā Metsepoles novada lībiešu nozīmīgākā kulta vieta, par ko liecina arheoloģiskajos izrakumos atrastās 628 monētas un senlietas, alu sienās iegravētās senās maģijas zīmes un visvecākais datētais ieraksts Latvijā - 1664. Viena no visgarākajām alām Latvijā vidusdevona smilšakmeņos.

Dzejnieka Jāņa Sudrabkalna piemiņas istaba privātā mājā
Salacgrīvas l. t."Sprundas", tel. 40 44532 (pēc iepriekšējas vienošanās).
Tikšanās ar dzejniekam tuvas ģimenes locekli mājā, kur J. Sudrabkalns pavadījis 30 vasaras radošā darbā un atpūtā laikā no 1945. līdz 1974.gadam.

Randu pļavas
Vidzemes jūrmalas posms no Ainažiem līdz Kuivižiem. Lielākais piejūras pļavu komplekss Latvijā. Randu pļavas ir Latvijā vienīgais augošais herbārijs, kur 200 hektāru platībā sastopama trešdaļa Latvijas ziedaugu. Te atrodamas 37 Latvijas, kā arī dažādu Eiropas valstu Sarkanajās grāmatās ierakstītas augu sugas. Starptautiski atzīta putnu migrācijas un ligzdošanas vieta.

Jaunupe
17. gs. mākslīgi rakts 5 km garš kanāls, lai novadītu daļu Svētupes ūdeņu Salacā.

Vidzemes akmeņainā jūrmala
Dabas liegums - īpatnēja jūrmala ar akmeņainu krastu un daudziem zemesragiem jūrā 14 km garumā.

Veczemju (Mantiņu) sarkanās klintis
200 m garš un līdz 4 m augsts sarkanā smilšakmens atsegums ar grotām un alām -krāšņākais jūras piekrastē Latviijā. Labiekārtota atpūtas vieta.

Kuivižu identitātes zīme
Koktēlnieka Ģ. Burvja zīme uzstādīta 2002.gadā